Pirms pāris gadiem es pamatīgi nokritu uz kalna - novojot, pēc tā es kādas 3 dienas nevarēju pacelt galvu no guļus stāvokļa. Duma biju, ka negāju pie doka.
Tad piefiksēju, ka skrienot man sāk tirpt kāja, domāju, ka nekas traks, turpināju skriet.
Gāja laiks, skrienot sāka tirpt jau abas kājas, bet es spītīgi skrēju ar notirpišām kājāsm.
Un tad vienā dienā, pēc vakara skrējiena, man sāka tirpt visa kreisā ķermeņa puse - no galvas līdz pirkstiesm. Pārbijos un nākamjā dienā jau pierakstījos pie neirologa. Pārbaudas, rengeni, zāles utt. Beigās ārste prasīja vai man nav bijusi kāda trauma kaklam, un tad, man kā ar bomi pa pieri, atausa atmiņās tas kritiens.
Beigi beigās viens izbīdījies skriemelis, kas pie attiecīgas slodzes spiež uz nervu.
Neskrēju kādu pus gadu.
Bet nu, pēc tam nopirku labas botas, skrēju lēnām, līdz sapratu savu ritmu un viss čiki :)
Par hormoniem, pirmās MR pēc pārtraukšanas sākās kā pēc pulkstens :) Pumpas ir mazāk (ārste teica, lai dzeru vitiron vitamīnus, kas satur kkādu vielu, kas labi regulē vajadzīgo priekš regulāra cikla + naktssveces eļļu) . Šodien bija jāsākās nākamajām, bet vēl nav.. jācer, ka būs drīz.., jo tas nozīmēs, ka ar hormoniem viss kārtībā :)
Un kā tev?