paris, nu beidz attaisnoties, nebūtu man slinkums, atrastu vismaz 50 tavus moralizētos tekstiņus, bet man jau vienalga, nav laiks tādām muļķībām. Skumji, ka esi jau aizgājusi tik tālu, ka tu pat vairs nejūti, kas skan kā foršs draudzīgs padoms, bet , kas skan citādi. Aptuveni, vari jau tā darīt, bet izklausās tas galīgi garām un tad beigās piemetināts, ka pati jau esi to piedzīvojusi :D Neviena cita dalībniece te parasti ar tādiem tekstiem nebārstās, vismaz pasaka to savādākā intonācijā, ja arī saka ko tamlīdzīgu, bet tev sanāk.
Tu jau pat nespēj normāli paskaidrot, kā tad jāuztver tas, ja ne kā morāle, ka tu jau 100000 reizi klārē visiem, ka svaru nevajag zaudēt ātri un badojoties, ka viss atgriezīsies dubultā un tamlīdzīgi stulbi pārspīlējumi. Tiešām neapnīk tev atkārtoties ar to visu laiku? Un nezinu, kad tu sapratīsi, ka viena lieta, ko esi salasījusies vai dzirdējusi teorētiski ( un jā, mēs jau visas katru dienu atklausamies to no tevis un zinam , cik tu zinoša mums esi ), ne vienmēr strādā praksē. Un ja pat tas strādā praksē uz tevi, tad tas var nestrādāt uz citiem. Protams, var pastāstīt cilvēkiem savu pieredzi draudzīgi un izteikt savu viedokli, bet katru reizi, kā kāds pasaka, ka dara savādāk, borēt viņam to savu teoriju iekšā ir vienkārši smieklīgi.