Normāls bērnudārzs.
Bet par surli un to dienu, es neteicu, ka surli ēd slikti, tādus vārdus mutē neesmu ņēmusi, es teicu, ka izskatās maz. Starpība ir tajā, ka mēs tomēr cenšamies kaut kā neaizvainot viena otru, nu to sauc par tādu kā draudzību, toleranci. Es pateikšu, ka tas ir par maz, taču neminēšu tādas lietas - kā, oii, nu nafig riji tik daudz riekstus, taču vajadzēja ēst selerijas kātus. Nu tādā stiliņā.
Nu ko, šādi ņemoties jau pusdienas būs klāt :)
Gurii, tu taču piekrīti, ka jāpriecājas par mazām lietām? Lūk, arī skaistas brīvdienas, kurās esam izpildījušas mēŗķi ir prieka vērtas, vismaz man, arī tad, ja šo divu dienu laikā nenokrita ne cm, jo skaidrs, ka tas zudīs mazliet vēlāk, bet tas notiks.