Šāds vīrietis nav cieņas vērts (protams, ja vien tas nav biji attiecīgajā kontekstā, piem., ārsts utt.).
Ai, man vispār kaut kāds klikšķis ir noticis pēdējā laikā. Tik daudz kā tagad(pāri 60kg) svērusi nekad nebiju, bet es kaut kā..vieglāk to ņemu. Es zinu, ka es atgūšu savu iepriekšējo formu, bet es nevēlos to padarīt par savas dzīves mērķi nr.1, drudžaini tievēt, saspringt, sodīt par liekām 100 kcal un gramiem. Es negribu sasniegt savu sapņu svaru un pēc tam izjust tukšumu un kārtējo reizi secināt, ka ne jau par to mani vai es sevi mīlēšu vairāk.
Es nezinu, man ir acis laikam atvērušās, jo pirmo reizi mūžā (ar savu vislielāko svaru, kas man ir bijis) es skatoties uz savām bildēm un tiešām sev patīku ( ok, tas varbūt par skaļu ir teikts, man vnk šķiet, ka es neslikti izskatos:D)
Un tāpēc nāk prātā domā-kādā ellē ratā es, svērdama savus 54kg, vsp varēju sev nepatikt??!