Laikam būšu atradusi savu perfekto skriešanas laiku.
Iepriekš, lai arī skriet patika, līdz galam to darīt regulāri nesanāca, jo tad bija par aukstu, tad par karstu, tad par gaišu, tad vēl sazin kas. Tagad esmu sapratusi, ka šādas augusta nogales vakari ir perfekti! Cerams, ka pieturēsies kādu laiciņu :D Pirmoreiz arī skrēju tik patumšā laikā. No vienas puses - forši, no otras - bailīgi, bet tas tikai liek neapstāties :D
Šim patīkamajam atklājumam par godu nemocīšu sevi šobrīd ar netīkamajiem vingrojumiem un kādu laiku pieķeršos skriešanai. Cerams, ka līdz ar rudeni saprāts būs atgriezies un spēšu visu sabalansēt, nevis slīgt galējībās.