buuuuu, lūdzu, neapvainojies, tiešām, es saprotu, ka cilvēks var justies dažādi un slikti, pluss katram tā kapacitāte ir cita, es tik depresīvi jūtos pēc kādām 5-6 dienām, kuru laikā pārtieku no šokolādes un sidra, tev pietiek ar 1 dienu..
Lai nu kā, nekad nedomāju atsaukties uz šo brīnumdarbu - un tomēr - varbūt paskaties žurnālā Shape, tur bija rakstiņš par sievietēm, kas mazliet apsēsti uztver visu veselīgo, ja apēd kaut ko ne tā, tad skrien taisīt workout un tml. Tas tikai tā, tu vari neņemt vērā, laist gar ausi. Bet mani dara bažīgu reizēm pašas domas un attieksme, cenšos tomēr nesunīt sevi tā, jo nu.. ja tev to kārojās, tātad kārojās un tas jāizbauda.
Vai tiešām var dzīvot visu dzīvi sevi tik dramatiski šaustot, ĪPAŠI ņemot vērā tavas auguma aprises?
Tiešām atvainojos, ka iegāju šajā tematikā, zinu, ka šajā diskusijā var visu ko, žēloties un tā, bet gribēju vērst uzmanību uz to, manuprāt, problēmu?! Es domāju, ka mums daudzām jāmācās uztvert mierīgāk lietas, kas saistītas ar uzturu, arī man. :) Tāpēc es dzeru kafiju, ēdu augļu maizi un melno šokolādi brokastīs, viss forši ;)
Jauku piektdienu visām! Ksenuška, varbūt tiešām ar sīko vari skriet? :)
11698
