Vadā uz darbu

Autores vietā ---par spīti liktu mani vadāt , un pateiktu skaidri un gaiši ,ka savma vīietim pti sē'dēšu blakus,un mājās plusā būtu tracis + runāšana,ka tā nevar ,sievai jabūt pirmajā vietā neviss kolēģi .Atrastu kolēģi druagos un uzrakstītu ,ko gribi no mana vŗa ka sienies klāt un vinjam vinju javadā. Izrunāt visu vajag ,taisi traci ,visas tavas tiesības...Mans vīrs nekad nav vedis mašīnā citas sievietes , un vienmēr sēzu es blakus vinjam . Kādreiz palaižu vīra māti priekšā.......
bet nu nav tur labi ar to vadāšanu .ES UZTRAUKTOS ,UN VISU PATEIKTU I VIENAM ,I OTRAM,KO VED.

esmu piedzīvojusi tādu situāciju- ļoti ātri noliku pie vietas visu. pateicu, ka man tas nepatīk un negribu, lai ved... un kā izrādās man tam bija iemesls - sāka atstāt savas mantas mašīnā. mājās pateicu ko par to visu domāju un liku pašam izvērtēt... šobrīd vairs nekur neved, pati savām acīm redzēju, ka brauc ar vilcienu...

Kā tev vakar gāja?

Sekoju līdzi šai diskusijai, bet nesanāca iekomentēt. Pati esmu ļoti greizsirdīga un kaut gan apzinos, ka puisis jau neko sliktu nedara, tāpat jau grūti nokontrolēt emocijas. Es, protams, piekrītu, ka tev būtībā nevajadzētu pieprasīt, lai viņš to kolēģi neved, bet no otras puses - kas gan puisim ir svarīgāk - kolēģe, vai tava labsajūta. Vakar parunājos par šo ar savējo. Viņam sanāk paķert kolēģi uz darbu reizēm ( vīrieti gan ), un viņš man pat paprasīja par to atļauju. Ļoti pārsteidza tas, ka viņš pateica, ka nekad tā nedarītu, kaut vai tāpēc, ka viņam es būtu svarīgāka un negribētu mani apbēdināt, turklāt, runājām arī par to sēdēšanau priekšā un viņš teica, ka noteikti kaut vai savam draugam vai jebkuram cilvēkam ( nemaz nerunājot par citu meiteni ), liktu sēsties aizmugurē, ja zinātu, ka vēlāk iekāpšu es. Tas gan mani pārsteidza. Pati gan šajā ziņā neko necienīgu neuzskatu, ka man būtu jāsēž aizmugurē, ja tas būtu vīrietis, tikai tik daudz, cik greizsirdība par to, ka cita atrastos viņam tuvāk. Kārtējo reizi novērtēju savu puisi, bet viņš jau vispār dara lietas, ko reti kurš dara.

Katrā ziņā lai tev veicas un izdodas visu izsvērt pareizi ar vēsu prātu, jo emociju ietekmē var sastrādāt lietas, ko vēlāk nāktos nožēlot.

Sveikas, meitenes!

Paldies, ka sekojat šim visam līdzi. Redz, daži pat speciāli reģistrējas, lai iekomentētu, citas konsultējas ar saviem puišiem ;)

Es vakar biju tik emocionāli iztukšota un pārgurusi no konflikta, ka ātri aizgāju gulēt. Vēl mājās mazliet gan iznāca parunāt ar puisi.
Viņa nostāja joprojām ir nemainīga: ja vajadzēs, viņš vedīs to kolēģi, viņš neko sliktu nedarot, un manām kaprīzēm nepakļausies, viss.
Prasīju arī par to sēdēšanu priekšā/aizmugurē. Viņš teica, ka tas ir smieklīgi, jo ne jau vieta, kur sēž, norāda nez kādu statusu. Visi tāpat zina, ka es esmu viņa sieviete, kaut es nez kur sēdētu.
Bet nu turpmāk viņš mūs abas vienlaicīgi nevedīs, jo negrib liekas emocijas. Ja viņš būs jau ar viņu sarunājis, ka ved, tad mani nevedīs. Un otrādi, ja vajadzēs vest mani, tad viņu nevedīs, viss.
Uz darbu katru dienu gan viņš mani nevadās, tikai tad, ja būs kaut kas īpašs vajadzīgs vai kādas darīšanas utt.
Bet arī viņu viņš ne gluži katru dienu ved un vedīs, jo viņai jau arī ir savas darīšanas, un viņam ar citreiz jābrauc darba darīšanās pa taisno utt.

Nu īsāk sakot, ietiepīgs āpsis viņš ir! :D

Es it kā pat varētu piekrist vīrieša pamatojumam, bet šis apgalvojums, gan man liekas nepieņemams:

Ja viņš būs jau ar viņu sarunājis, ka ved, tad mani nevedīs.

Pēc kaut kā tāda principā ar viņu nekad un nekur nebrauktu. Lai iet ieskrieties ar savu mašīnu.

Man notiek pēkšņi kaut kas neparedzēts vai svarīgs, bet mans vīrietis pasaka - Piedod, es apsolīju kolēģei! Godavārds izspertu no mājas, lai iet un dzīvo kopā ar svarīgo kolēģi.

Jā, pierādījums, ka šim tekstam - ej un izrunājies, ne vienmēr ir produktīvs rezultāts. Lai vai kā, klāt jau nestāvējām, nezinām kā īsti tā komunikācija notiek un, kas vispār otra ģimenē risinās.

Anne, nu pietiek meiteni kudit!!!!

Jau safantazejusi visadas situacijas galva un autorei liekus uztraukumus taisit/

Nu bet Anne no otras puses, kurš pirmais sarunā tas brauc:) situācija man nepatīk un godīgi sakot nezinu kam taisnība

Anne, nē nu ja kaut kas ārkārtējs notiktu, tad gan jau viņai atteiktu un vestu mani. Viņš to bija domājis no tāda viedokļa, ka ja tas ir vienkārši mans spīts un tāpēc, ka viņš ar viņu sarunāja, tad es speciāli uzprasītos, lai mani tomēr ved, tad atteiktu man.

Nu tiesi ta..... Tavs virietis pilnigi atgadina manejo, nekadam santazam un psihiem nepaklaujas..... Ta ka naksies tev meginat pasai kka samierinaties, aizmirst.. Turies.. Mekle sevi plusius:))

Ok, varu savu viedokli neizteikt. Bet kāpēc man būtu jāsaka, ka tas ir normāli, ja es tā nedomāju? Te katrs izsaka savu viedokli. Ja negrib dzirdēt citu domas, tad lai nejautā.

Sesilla, es tā neuzskatu. Nevar mīļotajam cilvēkam vai ģimenei atteikt, dodot priekšroku kolēģim vai attālam paziņam. Manas domas ir tādas, un es pie tām palikšu.

Nu, bet ir diezgan loģiski, ka paķer kolēģi līdz darbam ja dzīvo netālu. Iedomājies par kādu kretīnu citi kolēģi uzskatītu šo puisi, ja viņš dzīvo blakus kolēģei, bet nevis aizved līdz darbam, bet pabrauc garām viņai...

Un uztraukums par to ka viņa ir sieviete ir zemā pašvērtējuma rezultāts, ja esi nepārliecināta par sevi savās attiecībās. Būs gājējs aizies, ja citas ir labākas par tevi aizies tāpat arī nevedot uz darbu :D :D :D

Drīzāk, beidz zāģēt, un esi Miss perfektā, lai viņam pat neienāk prātā doma par citām :)

ieslēdz sejā vienaldzīgo un ja kas saki- mani neviens uz un no darba neved...

esi Miss perfektā, lai viņam pat neienāk prātā doma par citām

Vīrieši aiziet no Miss perfektajām reizēm vēl ātrāk nekā no neperfektām sievietēm.

Ai, nu kaut ko baigi tēlot arī ir muļķīgi - tēlošu laimi un prefekciju, bet iekšā vāros, kam tas?! Mēs jau savus padomus varam bārstīt bez mitas un kā nu tagad parezi dzīvot, bet ja autorei nepatīk situācija, nu ok, zems pašvērtējums - bet tā šobrīd viņa jūtās, viņa nekļūs par citu cilvēku ar 100% jaunu attieksmi. Bet nodzīvot gadus tēlojot-nereāli.

Tā kā no Noras Bumbieres repertuāra .. un sākas viss no gala :)

Ļoti labu anekdoti atradu :

Viņa pateica viņam: ” Nē !”
- 5 minūtes lepojās,
- 6 stundas raudāja,
- 2 dienas dzēra !

Pēc kaut kā tāda principā ar viņu nekad un nekur nebrauktu. Lai iet ieskrieties ar savu mašīnu.

++ Piekrītu šoreiz Anne komentāriem.
Tāda ilgu laiku būt mana nostāja. Spītīga un nejauka. Jā, varat saukt to par bērnišķīgu uzvedību, bet ja vīrietis nu nespēj pat mēģināt saprast ka tā viņu izvele vadāt kolēgi, tik ļoti iespaido Tevi un liek justies slikti, nu tad sorry.

Bet nu turpmāk viņš mūs abas vienlaicīgi nevedīs, jo negrib liekas emocijas. Ja viņš būs jau ar viņu sarunājis, ka ved, tad mani nevedīs. Un otrādi, ja vajadzēs vest mani, tad viņu nevedīs, viss.

Sajūta, ka viņam tā kolēģe ir mega dārga/īpaša. Pat dārgāka par jūsu "ģimenes miera labad".

Anne

Tāpēc arī nav jēga satraukties par kolēģu vadāšanām.. būs gājējs aizies tāpat...

Esmu loti greisirdiga. Pahai nepatiktu shada situacija be zinu , ka maneejais nepiedavatu kolegus vedaat. Nejau tapec , ka es butu greisirdiga bet vinsh nekad izchammaaties laikaa nevar un tapec labak neko ar nevienu nerunaa.


Par prieksha sedeshanu nebiju aizdomajusies. Bet 2vas nedelas kad mes izpalidzeejam vinja kolegim un vedeem uz darbu. Maneejais pats puisim pateica ,ka vinjam jaasez aizbuguree kad es iekaapju mashina. Man gan tas likaas mulkiigi, bet miilji.

Par to, ka ja vinsh bus sarunajis ar kolegi un tapec nevestu Tevi nekur man liekas pilnigi stulbi.

Protams, forši, ka ir sievietes, kuras visās stuācijās rīkojas kā pēc labas psiholoģijas grāmatas un spēj saglabāt mieru, turpināt izturēties tā, it kā nekas nebūtu noticis utt. Bet cilvēki ir dažādi un pilnigi normāli, ka cilvēkam ir sāpe par šādu situāciju un ir vēlme, lai notiek savādāk. Skandālu varbūt gluži taisīt nevajag, bet vīrietim skaidri un gaiši jāpauž nostāja, ka tā tas turpināties nevar, jo šī vīrieša sievietei pret to ir iebildumi. Par to, cik tas ir pareizi, nav jēgas diskutēt, jo katrs esam ar saviem putniem galvā un būšana attiecībās nozīmē, ka mēs pieņemam konkrētā cilvēka putnus un ar tiem rēķinamies. Šajā gadījumā autores sajūtu neņemšana vērā ir klaja necieņas izrādīšana. Ja mans vīrietis pateiktu, ka viņam slikti liek justies tas, ka es katru dienu vedu citu vīrieti uz darbu, es tam citam atvainotos un paskaidrotu, ka mūsu kopīgā braukšana beigusies. Jo man mana vīrieša sajūtas ir svarīgākas par kolēģa aizvešanu.

Es nezinu, ko darītu situācijā, kad vīrietis atteiktos ņemt vērā manas domas un turpinātu vizināt kolēģi. Varbūt pajautātu, vai man atrast kādu citu vīrieti, kurš parūpēsies par manu labsajūtu, kamēr viņš ir aizņemts ar rūpēm par kolēģi.