Dievam neticu un uz baznīcu kā iestādi neeju.
Eju vismaz 1x mēnesī uz konkrētu katedrāli, jo tā ir gigantisks arhitektūras šedevrs, kā arī pētu manam prātam nesaprotamos - prātoju, par ko citi lūgšanu daļā raud vai smaida, ar ko viņi runā, tiešām nepiekļjīgi eju garām un blenžu, jo interesanti, kaut kas starp fanātismu, iedomu daugu, šizofrēniju, izmisumu, laimi, mistisku grēku atlaišanu, pienākumu, ziņkāri un ceļotāja fotoaparātu kā magnēts visus pievelk šajā celtnē.
Apmeklēju klasiskās mūzikas koncertus un kā ziņkārīgā katoļu svētku dziedājumus. Pirms atklāju šo katedrāli baznīcā biju tik vien kā 1 bērēs un ar fotoaparātu ceļojumos.