Man ar bija vienu laiku tā - raudāju, pat īsti nezināju par ko! Un iepriekš vispār nemēdzu raudāt tā ne no kā. Un tad kad bezsakarā raudāju ,un man draugs prasīja kapēc raudu,, gandrīz vienmēr atbildēju, ka vajag man vienkārši paraudāt!
Tagad uz to visu atskatoties - man bija uznākusi tāda kā depresija- nebija darbs, tātad arī nauda, nejutos laimīga tai vietā kur dzīvoju, jutos nemīlēta, likās, ka viss ir galīgi garām! Diez gan ilgu laiku jutos drausmīgi, bet pārgāja. Jāatrod cēlonis tam visam un jāsāk domāt, ko darīt lietas labā :)