Tātad , sveiki visiem! :)
Sākšu ar to , kāpēc "Nevainīgais" kvass. Modelizēšu situāciju.
Līgo. Cinevilla. Kopā ar ģimeni un līdz paņemto 1 draudzeni , pievakarē devāmies aplūkot koncertu , ko sniedza Latviešu , lielākai daļai zināmais , "Ugunsgrēks". Atbraucām mazliet par ātru un devāmies aplūkot kino pilsētiņu. Atrakcijas. Ar draudzeni piestājām pie vienas no šīm atrakcijām. Iespējams , ka šis patiesais iemesls ,kāpēc tur piestājām, bija 2 ļoti simpātiski puiši. Mazliet smieklīgi ,bet nu patiesība. ^_^
Puiši izrādijās diezgan runīgi un itkā "netīšām" , vairs pat neatceros par ko , bet uzsāka sarunu. Tad es,nevainīgi paflirtēju un izaicināju nopelnīt mums kvasu, viņiem tas izdevās. Iepazināmies un pašķīrāmies. Bet,lai cik dīvaini tas nešķistu,lielajā cilvēku pūlī mēs saskrējāmies velreiz. LIKTENIS. Lai nesanāktu man tik gari,noraušu stāstīto, viss beidzās ar to,ka vakaru pavadījām kopā. T.i. momentāli ar vienu no puišiem man uziesmoja jūtas. Un ar pilnīgi svešu cilvēku,es jutos labāk kā ar nevienu pazīstamo. Tālāk turpinājās dejas ,skūpsti ,jā arī skūpsti:D
Šī stāsta rozīne - puisis ar ko man tik ļoti bija labi,nedzīvo Latvijā. ---sagrūst visas cerības---
Mums abiem bija dzirkstele,un es jutu,ka tā nebija tāda parasta dzirkstele,visa vakara garumā tā bija uguņošana starp mums abiem. Augusta beigās viņš būs atpakaļ uz 2 nedēļām un ITKĀ mēs abi gribam tikties. Bet es atsitos pret jautājumu - Vai man to vajag? Vai es gribu patiesi iemīlēt un palaist? Vai es gribu gaidīt un uztraukties,ka viņš tur tālu prom netusē ar vēl 10 tādām pašām? -es nezinu. Ar sirdi es ļoti gribu. Bet galva kautkā piebremzē... Varbūt, kautkādi viedokļi no jums, kautkas.. Gribu dzirdēt citu domas , tagad ,kad mazliet esat iepazinušies ar situāciju.
-Paldies!