pasakumi

Es tevi tik ļoti saprotu! Un piekrītu Missjoker. Manuprāt, ir tā - ja tu visās kompānijās esi tik klusa un emocionāla, jāsāk vai nu uztraukties un pārvērtēt savu raksturu, jo ir skaidrs, ka šāda izturēšanās tev pašai dzīvē nesīs daudz smaguma, vai arī pieņemt, ka neesi sabiedrības cilvēks, bet arī tādu pašu puisi atrast, kurš necentīsies tevi vest tajā sabiedrībā. Ja tev konkrēti šis cilvēku loks nepatīk/tajā neesi atraisīta, bet citās vari būt tu pati un runāt, tad viss ir kārtībā, manuprāt, tikai retiem cilvēkiem ir tā, ka ar 100% visiem cilvēkiem var atrast kopīgu valodu un justies labi. Vienkārši kaut kas šajā situācijā bija nepareizs, bet spried pati, kas.

Starp citu, man bija samērā līdzīgi Jāņi. :D Bet es arī zinu, kas tur bija par vainu.

ļoti interesanti. un tu gaidi,kad viņš skraidīs tikai tev nopakaļ un veltīs visu savu uzmanību? Jūs tomēr atrodaties kompānijā, ar draugiem. Viņš taču grib komunicēt arī ar citiem cilvēkiem, nevis tikai ar tevi. bet tas, ka tu nespēj atrast kontaktu ne tikai ar viņa draugiem, bet tev nav par ko runāt ar savas ģimenes draugiem-zini, problēma tad ir tevī.
Man pašai arī ir slikts garastāvoklis, kad ballītēs neko negribas runāt un jautroties, tad nu sēžu un klausos, ko citi runā, bet skriet un raudāt stūrīti-nekad :D

es Tevi saprotu.
Man parasti ir tā, ka esmu vienīgā meitene sava puiša draugu kompānijā. A vot - sajūta sēžu un tusēju viena starp kādiem 5 -6gabaliem veču :D
bet kadza vai tiešām tajā kompānijā nav NEVIENAS meitenes/ radinieces utt. ar kuru Tu varētu komunicēt? Tiešām nav PILNĪGI NEVIENS temats par ko parunāt, padiskutēt? Kaut vai par skolām/profesijām vai gaidāmo laiku var parunāt :D
Es jau nezinu kā Tev ir, bet varbūt Tu esi princesīte, kas sēž klusībā un domā, ka pie Tevis visiem janāk runāties un draudzēties? :) Nevajag būt neapmierinātai, pašai kaut kā jāmet tas kūtrums/kautrība pie malas un vienkārši PAŠAI jāizrāda vēlme runāt, komunicēt! Iesāc sarunu pati! Tavs draugs to novērtēs ;)