Tāpēc jau arī saku, ka par to bija jāparūpējas valstij. Ir jāsaprot, ka cilvēkiem, kuri kaut kādā ziņā nav veseli, var atšķirties domāšana no sabiedrības domas.
Un veel tiek vainota veseliibas apruube izdomaatai slimiibai.
Diemžēl valsts nav psihiatriskā slimnīca.. Bet.. doma jau laba
Vienkaarshi pretiigi lasiit tos komentaarus par to, ka tiek valsts nozaakaata un visi citi.
Mēs pat pašlaik nerunājam par to, ka valstij bija jāizveseļo konkrētā sieviete, bet ka jāaizsargā viņas bērni.
Es neko nezinu par to gadījumu Ventā, bet šis Veinbergas raksts (kas ir vairāk vispārīgs, ne par konkrēto gadījumu) man liekas diezgan reālistisks. Protams, bērna radīšanā piedalās abi un visoptimālākajā variantā, sievietei, izvēloties dzemdēt, būtu jādomā simts soļus uz priekšu par to, vai situācijā, ja aizietu vīrs, viņa spētu bērnu/-us uzturēt viena..bet vai tad mēs tiešām tik aukstasinīgi vienmēr spējam izskaitļot dzīves situācijas? Un Latvijā tā patiešām ir - vairumā gadījumu, vīram aizejot, bērnu audzināšana paliek sievietes ziņā. Viņai ir jāstrādā (līdz ar to jāalgo auklīte, ja nav vecvecāku vai bērnudārzos rindas), jāuztur sevi, bērnus un vēl jāpaspēj izskraidīt pa vecāku sapulcēm, bērnudārzu izlaidumiem, salasīt rudens lapas vizuālās mākslas stundām, atrast pareizo darba burtnīcu grāmatnīcās utt. utjpr. Aizgājušajam bērna tēvam ir viens oficiālais uzdevums - maksāt alimentus, kas bieži vien ir spļāviens jūrā attiecībā pret reālajiem tēriņiem bērnu vajadzībām. Un tad vēl tiek atrasti attaisnojumi - nabadziņam nav oficiālu ienākumu, nevar atrast darbu utt. Kā pieaudzis vīrietis var nespēt nopelnīt tik daudz kā alimentiem, ja viņam nav jāceļas gatavot vēl vienam vai diviem cilvēkiem brokastis no rītiem un vakariņas vakaros, nav jābrauc pakaļ nevienam uz dārziņu, jāpārbauda mājasdarbi un jāmazgā un jāgludina drēbju kalni?! Piedodiet, bet nu kā? Par cik ļoti vājāko dzimumu vēl Latvijā vīrietis tiks mēģināts pataisīt? Un es nedomāju, ka likumdošana ir tik daudz vainīga kā rakstā minētā sabiedrības attieksme pret latviešu sievieti ka visvarošo, pašaizliedzīgo māti, kura ar jebkuru situāciju vienmēr tiks galā.
Nav jāmeklē cita sieviete, nav viņai jāizmaksā, nav viņa jāatved uz savu dzīvokli, kurā viņš nedzīvo kopā ar māti, nav jābrauc ar personīgo auto ar jums uz randiņiem, nav jāparāda jums, ka līdztekus alimentiem un saistībām pret iepriekšējo ģimeni varēs uzturēt arī jūs ar visiem nākamajiem bērniem, kurus jums noteikti kādreiz gribēsies. Jā, večiem kārtējo riezi viss ir viegli un bez piepūles!
Melns, paskaties, ko pats esi sarakstījis. Esošais bērns patiešām ir 100x svarīgāks par kaut kādu dūdiņu, uz kuru tagad vajag atstāt iespaidu un plānot nākošos bērnus, kamēr par vienu jau esošo nevar smieklīgus alimentus samaksāt. Fui tādiem ņergām, patiešām.
Zini, ir atskjiriiba starp skraidiishanu bezbeediigi pa randinjiem jaunas baabas mekleejumos un nespeeju atljauties aiziet pie zobaarsta vai iespeeju vienai stundinju paguleet vannaa netrauceeti, jo nav kas siichus pieskata. Lielaakaa dalja vientuljo maashu par randinjiem pat sapnjot nevar,jo visu briivo laiku, miegam domaato laiku un pat dalju no darba laika aiznjem beerni. Turklaat izlepushie baalelinji liela dalja niciigi rauc degunus, kad padzird, ka sievietei ir beerns. Viirietim pat peec alimentu nomaksai veltiitajaam darba stundaam paliek kaudzeem briivaa laika, ko vinjsh var izmantot savaam vajadziibaam, bet sievietei uz taadu ekstru necereet liidz beerni sasniedz pusaudzu gadus, lai gan beigaas sieviete arii finansiaalajaa zinjaa ir ieguldiijusi daudz vairaak par viirieti beerna audzinaashanaa.
583
