hei, jāņu rītā
esmu klasiski sapinusies kaut kur starp smadzenēm un jūtām un tūlīt izklausīšos pēc naivas padsmitnieces.
ir bijušas vienas attiecības - manam vecumam diezgan ilgas. decembrī izkāpu no tā posma. viegli nebija, bet sāpe jau sen noslāpusi.
uz aprīli dzīvē iepeldēja ar jaunu elpu, tā teikt, ilgi zināms draugs un pilnīgi dīvainos apstākļos pārgulējām. tas bija diezgan neraksturīgi gan man, gan viņam, jo abi pastāvam par uzskatu, ka kniebieni īsto kvalitāti iegūst laika gaitā, reti kad vienas nakts sakari ir labi.
no sākuma, lai gan fiziski bija labi, viss šķita pilnīgi nepareizi, jo uztvēru viņu lielā mērā kā brāli, taču tad tas notika vēlreiz. un vēlreiz. un vēlreiz.
kā tāds nerunāts likums bija, ka neskūpstamies, jo man bija diezgan bail norauties un sākt kaut ko just pret viņu. tā kā esmu ar diezgan augstu latiņu, kā arī viņš ir ļoti izvēlīgs, vienojāmies, ka attiecības, saistības nebūs labs variants - daudz kopīgu draugu, viņam ir ļoti labas attiecības ar manu māti (kas mūs redz kā brāli un māsu), kā arī nav vēlmes pēc liela trača
viss turpinās jau trešo mēnesi un viss būtu kārtībā, ja vien nebūtu pienācis šis mīļums klāt, rīta kafijas, sēdēšana klēpī un matu bužināšanas, brokastis un deguna bučošana. kad viņš mani pirmo reizi noskūpstīja, es viņam aizliedzu to darīt un teicu, ka tā nevar, citādāk man punci sāk taureņi kņudināt, uz ko jaunietis atbildēja: "tā laikam ir slikta zīme" un turpināja iesākto.
man ir nedrošības sajūta, jo pēc pirmās reizēs vienojāmies par "friendswithbenefits" statusu, taču laikam tā ir taisnība, ka ilgstoši sievietēm sekss nevar būt tikai sekss. vēl ļaunāk ir tas, ka viņš laikam to jūt un diezgan apzināti(?) spēlē uz visu, lai man rastos sajūta, ka starp mums varētu kaut kas būt.
kā man būt? kā lai galvu izvēdina?
12
