Spēcīgas sievietes lindas izpratnē manuprāt ir lemtas kopdzīvei ar kādu no vīriešu kārtas nīkuļiem, jo supermeņu, kuri arī tādām derētu, uz pasaules ir maz un nav zināms, vai tādiem tās stiprās arī ir vajadzīgas. Personīgi man ģimenē nav nepieciešama vēl viena konkurences situācija (jau bez tām, kurās esmu spiests konkurēt ārpus mājas ar citiem vīriešiem, lai atnestu uz mājām pietiekami naudas) jautājumā, kurš nu otru noliks uz lāpstiņām - es jeb sieva. Neredzu jēgu tērēt savu enerģiju tādām nevajadzīgām muļķībām, tāpēc t.s. "stiprās" sievietes sev līdzās redzēt nevēlos. Tad labāk dzīvot vienam. Teorētiski pastāv modelis, kad tā spēcīgā sieviete ir tik gudra, ka vīrietis pat nejūt, ka ir "zem papēža", tomēr dzīvē redzu, ka tas, acīmredzot, pastāv tikai sieviešu iedomās. Pēc manas pieredzes ir neizbēgami, ka pienāk brīdis, kad tāda sieviete mēģina sākt izrīkot (tas man katru reizi no jauna apliecina, ka nekādas sadomātas līdztiesības un vienlīdzības attiecībās būt vienkārši nevar). Tad vai nu viss pajūk, vai sākas dažādas blakusproblēmas (alkohols, sānsoļi, utml.) vai arī vīriņš samierinās ar savu sulaiņa lomu un ar nīkulības apliecību kabatā turpina dzīvot un bieži vien vīriešu kompānijās rīkot klaunādes, mēģinot visiem pierādīt, ka "tā nemaz nav" un to, kāds ērglis viņš patiesībā ir. Acīmredzot, tik gudru sieviešu mūsu sabiedrībā nav vai - gandrīz nav.