Neskatoties uz visiem sava suņa nedarbiņiem, man laikam ļoti paveicās, jo neko īpašu nesagrauza - vienu reizi noplēsa tapetes, un mēģināja pagaršot kurpi (protams, manu mīļāko kurpju pāri izvēlējās), bet to ātri no viņa izdabūju ārā. Viņam arī bija 100 un viena VIŅA graužamā lieta, bet tās jau nav tik interesantas, tāpēc atdevuu pa vienai savu mīksto rotaļlietu kolekciju, un protams, brīžos, kad ieraudzīju kaut ko neatļautu graužam, dabūja pa biksēm.
Par košanu rokās - tā bija lielāka problēma, bet kinologs ieteica, kā no tās atbrīvoties, laikam kāds mēnesis divi pagāja un arī šis niķis bija izdabūts laukā!
Bet to, ka suņus laiž gulēt guļamistabā, esmu pilnīgi un galīgi pret, viņam ir sava vieta, un tā sunim ir jāzin! OK, es šeit nerunāju par pudeļbirstes lieluma tepiķa dir*ējiem, bet nu arī tiem būtu jāzin suņa vieta. Jo piekrītu autes teiktajam par tām spalvām, smiltīm utt., manējais tagad istabā (un arī ne guļamistaba) ienāk tikai tad, ja viņam to atļauj!