Labdien!
Ārā +34 grādi, ir karstumiņš. Šausmīgi priecājos, ka mums dzīvoklis ir vēss, jo nevar uzsilt tā no saules. Te ir glābiņš!
Visa diena bija super, strādājas ļoti labi, bija pat viegli, bez problēmām. Palaida arī ātrāk mājās priekšniece, jo saka, ka nav ko šādā karstumā strādāt, ir jāatpūšās. Ejot projām vēru vaļā durvis, pat nebiju līdz pusei atvērusi un viņas mazā 5 gadīgā meitiņa skrēja garām un ar durvīm viņai iesitu. Viņa nesāka uzreiz bļaut, bet aizskrēja pie mammas un tad sāka raudāt, bet neizklausījās, ka histēriski kā mazi bērni to mēdz darīt. Es neskaitāmas reizes atvainojos un priekšniece saka, ka viss ir kārtībā. Pēc tam viņa skatījās uz meitenītes pieri un noteica - ooo.. šaise! Sapratu, ka ir pušums, vai zilums vai vēl kaut kas slikts. Vēlreiz viņai atvainojos un prasu vai viss kārtībā un viņa man tik atbild, ka jā. Pāris sekundes vēl pastāvēju, redzēju, ka viņas aiziet uz istabu un aizgāju prom. Tagad visa diena sabojāta, jo domāšu par to, ko es izdarīju :( :( :( šausmīgi tizla sajūta, neapzināti svešam bērnam izdarīt pāri, vēl pie tam priekšnieces bērnam. Tagad tikai piektdien jāiet, līdz piektdienai būšu visu laiku domīga, vai viss kārtībai mazajai. Varētu pazvanīt, atvainoties vēlreiz, bet man to negribas darīt, jo zinu cik priekšniece ir vienmēr aizņemta un tā jau viņai katru minūti telefons zvana. Gaidīšu laikam līdz piektdienai. Aiznesīšu mazajai kaut kādu mazu dāvaniņu, kā atvainošanos. Tik slikti jūtos :( :( :( :( :( :(
nez vai kāda izlasīs manu rakstīto, bet šeit jau tiešām ir vieta, kur izgāzt visu, kas uz sirds.