Pieļauju, ka skats no malas uz šo situāciju nav tas glaimojošākais, bet, lai notiek!
Tātad, biju/esmu ilgstošās, foršās attiecībās ar savu vīrieti. Taču dažādu apstākļu sakritības rezultātā kādu laiku dzīvojām katrs savā Eiropas malā. Vienmēr esmu domājusi, ka mēs viens otram esam ideāli piemēroti un ļoti mīlam viens otru, arī šobrīd tā uzskatu. Tomēr mūsu atšķirtības periodā satiku citu vīrieti, pavadījām kopā pietiekami ilgu laiku, lai kaislībai pievienotos arī crazy-in-love sajūta :D
Skaidrs, ka esmu rīkojusies nodevīgi pret attiecībām, kurās esmu, bet nožēlu nejūtu, tāpēc šoreiz saruna ne par to.
Svarīgi šobrīd saprast, kā iespējams mīlēt vienu vīrieti, taču iekārot citu? Manā izpratnē pirms tam šīs lietas nebija atdalāmas, tāpēc neraksturīgi man, esmu apjukusi. Gribētu no jums dzirdēt pārdomas par jūtām pret pretējo dzimumu, vai ir gadījies būt dilemmas priekšā, kā nonācāt pie risinājuma?