vairāk arī tiešām neko nevajag rakstīt, jo savā'dak viņa paliks vēl niknāka un vēl vairāk norobežosies. lai viņa dara, ko grib. kad asumi pāries, tad arī ex-drauga māsa varēs visu apdomāt ar vēsu prātu. un lai kā nebūtu ar laiku tomēr mēs paliekam mierīgāki un asumi norimst. nu lai kā būtu, viņa tomēr nav vienīgais un pēdējais cilvēks uz zemeslodes.
mēs gan esam mainītās lomās, bet mani diezgan sāpināja brāļa ex-draudzenes attieksmes, lai gan mēs ar draugu vienmēr labi pret viņu izturējāmies, vienmēr viskkur aicinājām līdzi, saucām ciemos. bišķiņ pat nevietā vairā uzbraucām brālim, kad viņi bija sastrīdējušies, gāju viņu mierināt, kad šī raudāja. beigās no tā visa nekā. nav jau tā, ka gaidu kādu pateicību, bet, ka cilvēkam pēkšni paliek vienaldzīgs viss, jāsāk aizdomāties..