Meitenes, kas traktē, ka tās ir māsas, brāļi laikam nesaprot, ka tas tomēr nenozīmē neko - ne tuvas attiecības, ne mīlestību.
No tēva (kas mani nekad nav audzinājis vai kā citādi rūpējies) puses man oficiāli arī skaitās, ka ir pusmāsa un pusbrālis. Jā, es zinu, kā viņi izskatās un kā viņus sauc, bet tas arī viss.
Kad biju maza, tēvamāte vispār noliedza, ka esmu viņas mazmeita, bet tagad visiem skandina, ka esmu viņas skaistā, gudrā, labā mazmeita, jo uzskata, ka tagad ar to var palepoties. Un māca tiem bērniem, ka esmu viņu māsa. Protams, ka maz žēl to bērnu,'bet neteiktu, ka biju sajūsmā., kad man viņi metās ap kaklu - mēs neesam ģimene.
Varbūt tā nav pareiza rīcība, bet es neuzņemtos rūpes un atbildību par viņiem, jo es viņiem un viņi - man, esam sveši.
2224
