Ģimenes pieaugums

nu vispār vislabāk pēc izskata man patīk tie bengālieši (laikam). izskatās kā tīģeri un ir visdārdākie kaķi pasaulē. nu bet tā kā zinu, ka par kaķiem tik daudz nemaksātu, tad vnk skatītos sludinājumus. tā aŗi iepriekšējo sameklēju. nu atdeva faktiski gandrīz par velti. pēc izskata iepatikās un viss.

Man bija līdzīgi kaķi man dzīvē ir bijusi vienmēr, tagad arī pensonars lauku strīpainais ar negantu raksturinu, bet pats mīļākais, pie mums nonāca uz manu 10 gadu jubileju kad tieši pirms mēneša nobrauca manu minku un protams sāpes vislabak dziedē jauns mīlulis un tā tas ir.
Suns ir tieši manis izvēlēts, jo mamma bija kategoriski pret bet atradu sludinājumā ka atdod 3 menešu vecu kucīti vācu aitas jauktenīte, pat nepateikt to ka nav tīras šķirnes, bet suns bija nepieciešams jo mūsu rajonā uzdarbojās zagļi uzskatu ka suns ir nepieciešams katrā majā.
Un otrs kaķis kaķene dzīvo pie mammas līdzīga meinkūnam, ko atdeva iepriekšējie saimnieki, bet mince ir ar smagu raksturu šausmīga kausle ir..

Konkrēti gribēju cornish rex un arī nopirku. Lūk šādu. Un izvēli nenožēloju jo gudrāku kaķi neesmu redzējusi!

Nezinu, bildi nevaru pievienot...

Izdevās?

Suni pirms deviņiem gadiem laikam jau izdīcu es, bet izlutināja mamma. Vajadzēja mēnesi, lai vecākus pielauztu, tobrīd man bija 16 gadi.
Pundurtrusi es gribēju, skatījos zooveikalā uz viņu, bet pagādāja mīļā ģimenīte ar visu būri, jo es pati nebūtu saņēmusies pirkt. Domāju, ka ar laiku noteikti man būs kaķis.. Vai divi kaķi. Un vēl maziņš suncītis. Dzīvniekus es vienkārši dievinu vairāk par visu pasaulē. Noteikti kaķis būs rižiks un mazais suncītis būs mopsis, franču buldogs, jorkšīras terjers vai punduršpics.

Ja būtu privātmāja, gribētu kādu liela izmera suni, nu tādu lielu un pinkainu :D
Tā kā dzīvoju dzīvoklī gribu maza izmēra suņuku, apsveru domu par franču buldodziņu, ļoti patīk. Vienīgi apzinos,ka sunim nepieciešams ļoti daudz laika,kura šobrīd īsti nav, tapēc suņuka iegāde visu laiku tiek atlikta.

gribēju suni paņēmu, tāds kāds patika, ejot pa maximu izdomāju gribu zivtiņu (patiesībā lielo akvāriju gribu) tajā brīdī nopirku lielāko puķu vāzi apaļo, iegāju zoo veikalā uz gailīti nopirku. tā arī zdomāju gribu zaķi- iegāju un sāku smukus zaķus skatīt, kad ieraudzīju īsto sapirku visu.

Dzīvnieki vienmēr ir izvēlējušies mūs. Pašlaik ir 2 kaķi ar ~ 10 gadu starpību, abi ir pieklīduši :) Prātā nenāktu pirkt par 200 Ls, kamēr ir pilns ar pamestiem dzīvniekiem.

Neizvēlējos :D Nevienu no saviem zvēriem neizvēlējos.
Bruņurupuci man uzdāvināja, kad pamatskolā mācījos. Neko. Tagad bez Otellas dzīvi nevaru iedomāties.
Tagad Rīgas dzīvesvietā ir kaķis no patversmes. Draugs izvēlējās. Draugs bija izlasījis kkādā žurnālā to viņas stāstu un tad zvanīja man, gaužoties, kā mums vajagot šito konkrēto kaķīti bez actiņas un ar žēlīgu stāstu :D Izdomājām kopīgi, ka nevajag tomēr(bija normāli argumenti kāpēc), bet nu... Atbraucu no mājām uz Rīgu un tur bija priekšā pārlaimīgs draugs un kaķis. Arī neko. Dzīvojam. Kaķis jau jauks, mīlīgs un daudz pļāpā :D
Pati joprojām gribu sunīti un kad pārcelsimies uz citu dzīvesvietu, tad ņemsim sunīti. No patversmes. Tad laikam ir vienīgais, kas man ir kā tāds kritērijs: neskaitot Otellu, visi pārējie dzīvnieciņi būs no patversmes. Gribu tādiem dzīvnieciņiem dot mājas un mīļumu. Ā, nu vēl - dzīvoklī neturētu lielu suni. Tādu vidēju, taksīšlieluma plušķīti. Man vārds jau izdomāts, tāpēc ņemtu to, kurš izskatītos tāds, ka - ''nu, šitais toč ir tajā vārdā saucams''. :)

Visu muuzhu diicu vecaakiem suni. Kaa paarvaacos uz citu valsti, taa gan mammai gan teetim uzradaas katram pa sunim. Turklaat manas miilaakaas skirnes '(nu, smukuma zinaa). Pilniigi riebjas un liekas tik ljoti ljoti negodiigi pret mani.

Ar draugu runaajam, ka kaa ievaaksimies maajaa, taa no patversmes vareetu kaadu draudzinu panjemt, bet es jau vairaak taa kaa esmu pret, jo neesmu gatava atbildiibai. Kur es vinu liktu, ja gribeetu celjot? Kaa jums ir ar to celjoshanu?

Vienmer gribejas labradoru, bet gribejas ko ipashu, tapec atradam sho:

Kur es vinu liktu, ja gribeetu celjot? Kaa jums ir ar to celjoshanu?

1) sarunā kādu cilvēku, lai atnāk apraudzīt dzīvnieku, pabaro utt.
2) aizved dzīvnieku pie kāda cilvēka, kas uzņemas parūpēties par viņu uz to laiku
3) dzīvnieku viesnīcas

Bet, ja plāno daudz, bieži un ilgi ceļot, tad labāk tiešām neņemt dzīvnieku, jo tas viņam ir stress.

Ņemot vērā daudzus apstākļus un pieredzi, tagad noteikti zinu, ka nākotnē iegādāsimies dobermani. Es jau labprāt vispār izvēlētos kaut ko ļoti maziņu - piem., toyterjeru, bet pārējie ģimenes locekļi grib kaut ko "smagāku".
Kaķim arī nebūtu ne vainas (ir bijuši savulaik), bet mani attur tas, ka tas pūkainis var izrādīties īsts mežonis un savas mēbeles, savu miesu es nevēlos ziedot asajiem nagiem; kā arī man nav vajadzīgs neatkarīgs dzīvnieks, kuram klāt var pienākt tikai, kad ēst jādod. Tāpēc esmu par suņiem.

Par to ceļošanu - ņemot vērā to, cik es reti ceļoju... nav nekādu problēmu. Ja nu to vienu reizi gadā baigi kaut kur aizbraukšu, tad draugs paliks ar kaķi. Ja aizbrauksim kkur abi, tad palūgsim kādam pazīstamajam, lai atnāk un ieber barību kaķim, iztīra kastīti. Citu problēmu mums šobrīd nav - nav no tiem, kas ārdās, skrāpē visu utt.

nu ja, taapeec jau es esmu vairaak pret dziivniecina nemshanu prieksh mums. Kaut vai aizbrauksana uz okeaanu uz 3 dienaam. Nu nevar vinju ne uz kempingu, ne pludmalee. Viesniicas sunjiem sheit ir nereaali daargas, un nav daudz cilveeku mums apkaart, kas vereetu uz ilgaaku laiku pieskatiit sunjuku. Kakjiiti veel vareetu pie vecaakiem atstaat, bet man liekas, ka sunjukam katru reizi sirsninja saapeetu, ja biezhi vinju atstaatu - nu nesanaak mums visu laiku buut maajaas.

Bet runaajot par tiem kakjiem. Draudzenei ir Norveegji mezha kakjis. Arii tik pat liels kaa tas mane coon. Shaadu "mazuliiti" es gribeetu.

Aizmirsu bildi. Shitaads tas runcis