Situācija un jūsu rīcība tajā

 
Reitings 4258
Reģ: 18.06.2012
Iedomāsimies situāciju: jums ir otrā pusīte vai vienkārši parasts tuvs cilvēks, kuram ir depresija. Cilvēks visu redz tumšās krāsās, nekas nemainās ilgu laiku, pats saprot, ka ir jāarstējas, bet neko nespēj lietas labā izdarīt. Kāda būtu jūsu rīcība attiecībā pret tādu cilvēku? Jūs palīdzētu viņam, kā vien iespējams; jūs censtos morāli iedrošināt; jūs turpinātu ar viņu kontaktēties, bet ignorētu viņa problēmas, neiesaistītos tajā un necenstos palīdzēt; jūs pārtrauktu ar viņu kontaktēties?

Diskusijas mērķis ir vienkārši saprast, kā citi cilvēki rīkotos tādā situācijā. Apšaubīt tā cilvēka slikto pašsajūtu (no sērijas - sliņķis) nevajag, jo tie jau būtu klāt piedomātie fakti. Jāpieņem tas, ka cilvēkam tiešām ir smagi.
15.06.2013 20:51 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Lou, bet es nesaprotu, kāpēc tad nevar vienkārši apstāties un nedomāt tik tālu? Vnk sāc domāt citu domu, kad jūti, ka pārāk tālu aizrakies nevajadzīgā virzienā... Tas nav izdarāms vienas dienas laikā, bet to noteikti var uztrenēt.
Jā, ir nepieciešāmi speciālisti daudzos no gadījumiem, bet ir arī lietas, ko cilvēks ir spējīgs mainīt pats, vēl pirms parādāš slimības simptomi. Tajā var palīdzēt gan draugi, gan attiecīga literatūra, gan pašnoskaņojums u.c. ikdienišķas brīvi pieejamas lietas.
16.06.2013 04:50 |
 
Reitings 2304
Reģ: 06.12.2009
Neons, bet jābūt arī tādai lietai kā disciplīnai un paškontrolei un to man vispār nav, arī citās dzīves situācijās, tad kur nu vēl šajā. :) Te gan, vēlams, nepārprast, es nerunāju par slinkumu vai gribasspēka trūkumu, es visu varu darīt un daru daudz, bet haotiski un tā, kā man pašai tas patīk, nav nekādas sistēmas vai secības, kas nepieciešamas šajā situācijā.
Un tas pats perfekcionisms man vispār ir ielaists jau no bērnības, tā saknes radās klausoties visādās skolotāju, vecāku uzslavās un tā tālāk, tolaik, es protams, nezināju kā tas var izvērsties, bet kad pieaugu un sapratu, bija jau par vēlu. :D Savukārt to labā uztveršanu kā slikto ir tā amizanti, jo es piemēram, pati esmu 100% pārliecināta, ka man ir taisnība, un katru reizi, kad izrādās, ka ir, no sirds nopriecājos, jo varu sev pateikt "ā, nu redz, tā jau man likās, ka viss būs tik slikti un bija arī". Tāpēc ir grūti. Esmu mēģinājusi veikt visādus uzdevumus, kas liktu paskatīties uz sevi no malas, bet vienalga turpinu uzskatīt, ka mana lietu uztvere ir vienīgā pareizā.
Labi, par daudz es jau te savas dzīves detaļās ieslīgu. ;) Bet gribēju tikai norādīt, kā tas ir no tā cilvēka puses, kam šis viss piemīt.
16.06.2013 05:00 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Dīvaini sanāk - disciplīnas un paškontroles nav cilvēkam, kam ir tendence uz perfekcionismu. :D Tas tā - vispārinot, bez apvainojumiem...
Visi mēs esam dažādi un katrs esam savā ziņā dīvaini. Zini, cik daudz man visvisādu "tarakānu" ?... Uj!!!... Un man šķiet, ka jebkurš cilvēks vairāk vai mazāk uztraucās par savu taisnību pirmām kārtām un grib būt tas labākais un pareizākais citu vidū. Tas jau viss ir iekodēts mūsos tajā brīdi, kad labākais un ātrākais spermatozīds satikās ar olšūnu. :D Piedod par primitīvismu!

Bet, starp citu, forums ir lieliskas "zāles" savai vienpersoniskai taisnībai, vai ne? :D
16.06.2013 05:14 |
 
Reitings 2304
Reģ: 06.12.2009
Neons, perfekcionists var būt arī sliņķis, bet savu gadījumu es paskaidroju - es esmu haotisks cilvēks un mana atrašanās haosā man nekad nav traucējusi nekādā veidā manam darbaholismam, jo man vienkārši nepatīk, piemēram, izpildīt citu cilvēku rīkojumus un iekļauties termiņos, ja neredzu tiem jēgu (ja redzu un pati tos termiņus izdomāju, tad ir citādāk). Jo tāpat arī radoši cilvēki, kas nestrādā tipisko darbu no 9:00 līdz 17:00 arī var būt ļoti haotiski, bet reizē perfekiconisti un tas tā kā būtu mans gadījums. Tāpēc neko dīvainu neredzu. :) Bet kā jau teicu, perfekcionists tikpat labi var būt arī sliņķis, jo viņš var gribēt visu ko paveikt, bet nespēt, un tas jau vispār mēdz novest līdz apātijai, jo šīs īpašības pamatīgi karo savā starpā.

Nez, es runāju par vienpersonisko taisnību konfliktos ar sevi un iekšējos monologos (vai dialogos, ja runājam par personības dalīšanos, hah), nevis ar citiem.
16.06.2013 05:26 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Es neesmu pārāk iedziļinājusies perfekcionisma definīcijā, tāpēc varu šo to jaukt. Man liekas ļoti neloģiski - cilvēks cenšas darīt visu perfekti, bet neredz, ka viņa rīcība ir patiesībā destruktīva.
Manā uztverē perfekcionisti tik ļoti pūlās visu izdarīt perfekti, kā rezultātā nespēj izdarīt pat pašas elementārākās lietas (ne sliņķi) un līdz ar to parāda sevi tikai no sliktākās puses (no malas skatoties).
Žēl tādu cilvēku, jo tiešām tā vietā, lai izdarītu visaz minimumu no prasītā (termiņi, bāzes materiāls, darba sadalījums u.tml.), nespēj izdarī neko. Nu, bet tad ir jāstrādā ar sevi, ja vien nav jau pārāk smagā formā šis perfekcionisms! Jāiemācās visu uztvert vieglāk, jāiemācās saprast, ka pasaule nesabruks, jāmācās sevi disciplinēt, jāmācās priecāties par sīkumiem. Nu kaut kā tā...
16.06.2013 06:02 |
 
Reitings 129
Reģ: 16.03.2012
Iedotu psihologu un psihiatru kontaktālruņus un lai ņemas pats cilvēks tālāk. Es neesmu profesionālis un arī uzkraut uz sevis tik daudz negatīvisma netaisos.
16.06.2013 12:52 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits