Neons, bet jābūt arī tādai lietai kā disciplīnai un paškontrolei un to man vispār nav, arī citās dzīves situācijās, tad kur nu vēl šajā. :) Te gan, vēlams, nepārprast, es nerunāju par slinkumu vai gribasspēka trūkumu, es visu varu darīt un daru daudz, bet haotiski un tā, kā man pašai tas patīk, nav nekādas sistēmas vai secības, kas nepieciešamas šajā situācijā.
Un tas pats perfekcionisms man vispār ir ielaists jau no bērnības, tā saknes radās klausoties visādās skolotāju, vecāku uzslavās un tā tālāk, tolaik, es protams, nezināju kā tas var izvērsties, bet kad pieaugu un sapratu, bija jau par vēlu. :D Savukārt to labā uztveršanu kā slikto ir tā amizanti, jo es piemēram, pati esmu 100% pārliecināta, ka man ir taisnība, un katru reizi, kad izrādās, ka ir, no sirds nopriecājos, jo varu sev pateikt "ā, nu redz, tā jau man likās, ka viss būs tik slikti un bija arī". Tāpēc ir grūti. Esmu mēģinājusi veikt visādus uzdevumus, kas liktu paskatīties uz sevi no malas, bet vienalga turpinu uzskatīt, ka mana lietu uztvere ir vienīgā pareizā.
Labi, par daudz es jau te savas dzīves detaļās ieslīgu. ;) Bet gribēju tikai norādīt, kā tas ir no tā cilvēka puses, kam šis viss piemīt.