Nav bildinaajuma

tātad ja es neaprecu savu draudzeni, tad apriori es viņu nemīlu un nevēlos ar viņu "līdz beigām" ?

*neapprecu

Neuzskatu, ka jāprecas pirmajos kopā būšanas gados- viens otru nemaz lāga nepazīst, nav paspēts vēl izēst to sāls podu. Ir daudz piemēru kad pāris sasteidz kāzas, bet pēc tam izrādās, ka abi ir tik ļoti atšķirīgi un ar dažādiem dzīves uzskatiem, un drīz seko šķiršanās.Mēs ar draugu esam kopā gandrīz 6 gadus, kopā viss ir piedzīvots un nākamvasar plānojam kāzas, jo esam pieslīpējušies viens otram un zinām, ka esam īstie cilvēki

Bet ko darīt tad, ja to konkrēto 6 gadu laikā tomēr atklājās, ka konkrētais partneris nav piemērots? Tad nāk nākamais, bet tāpat pa tiem 6 gadiem nevar saprast - ir OK vai nav? Man jau liekas, ka tā super ilgā iepazīšana un sāls pusu ēšana ir lieka laika tērēšana. Ar 2 gadiem noteikti pietiek, pat ar pusgadu. Vienkārši pavēro kā cilvēks uzvedas ikdienā, kā izturās pret lietām, cilvēkiem, savu ģimeni. Tas daudz ko parāda. Turklāt, vai vispār ir iespējams cilvēku tā par 100% iepazīt, jo personība ik sekundi mainās taču... Vai nav tā, ka abiem tomēr ir jāmēģina vienam otram pieslīpēties, nevis tā ātri pateikt - man ar tevi nesakrīt intereses, nu tad čau! Vispār serežģīts jautājums.

Mademoiselle!, es Tevi cienu un man Tu liecies jauka meitene, bet kāda velna pēc Tu uzskati, ka visiem laime ir kāzās un ja tās nav, tad cilvēks ir nelaimīgs? Šajā jautājumā Tev ir ļoti ļoti šaurs viedoklis.

Mademoiselle!, es Tevi cienu un man Tu liecies jauka meitene, bet kāda velna pēc Tu uzskati, ka visiem laime ir kāzās un ja tās nav, tad cilvēks ir nelaimīgs? Šajā jautājumā Tev ir ļoti ļoti šaurs viedoklis.

Tas ir mans viedoklis un nevienam to neuzspiežu, šeit ir cilvēki, kuriem līdzīgas domas kā man. Man ir vienalga vai citi precas pēc 1 vai 20 gadiem. Katrs dara kā viņš grib un uzskata par pareizu. Es izteicu SAVU viedokli, bet kā jau minēju šie piemēri, ka ir forši 10 gadus dzīvot neprecētiem, manas domas nemainīs.
Atkārtošos, ka šeit ir 2 frontes un abām ir taisnība. Nav jēgas šobrīd uzsākt cepienu par neko. :)

Un nevienā teikumā es nebildu, ka kāds ir nelaimīgs. Es teicu, ka apbrīnoju tās sievietes, kas tā var.

Kāzas ir nozīmīgas, un protams tās ir vajadzīgas. Bet zinu daudzus , kuri ir precējušies, bet dzīvo katrs savu dzīvi. Par ģimeni to grūti nosaukt.

Ko jūs visas ar tām stulbajām kāzām tas ir tizls papīra gabals kas neko neizsaka !

Galvenais kas sirdī mākā un starp kājām !

Noteikti kkas nav lidz galam. Virietis neparliecinats.

Man šķiet, ka normāli ir abi varianti, tikai tad,kad pāris par to ir runājuši! Un, ja abi nolemj neprecēties, tad tas ir normāli. Nenormāli ir tad,ja pāris dzīvo kopā 10 gadus, beibe gaida,kad tad bildinās, bet neko nesaka draugam, bet džekam pat neienāk prātā bildināt... ir jārunā....tas tak ir tavs tuvākais....

es ar savu puisi ari neesmu precejusies un mes jau dzivojam kopa 9 gadus.
iemesls mums ir savs kapec mes neprecamies. bet varbut pec gada aprecesimies...:)

Sievai ir daudz lielaka vara neka tikai draudzenei.

Draudzene tiešām ir "tikai draudzene" - ja kaut kas nepatīk, vecis var pacelt cepuri un mierīgi aiziet. Arī juridiski draudzene nekas nav.
Tādēļ arī daudzi vīrieši neprecas - jo nav nekādu saistību, joprojām ir "brīvais ērglis".

Par bildinājumu - nu ja ir klikšķis un gribas to darīt, tad ir, ja nav, tad arī nebūs, arī pēc 10 gadiem nē!!! Ja vīrietis grib precēties, tad viņš to arī dara. Ja nē, nu tad rodas visādi aizbildinājumi.

vaboleen, man bija ļoti līdzīgi kā Tev - arī noliku termiņu - ja gada laikā nerodas doma par kāzām, tad nu nah, laiku nešķiedīšu un meklēšu nākamo. Pasarg Dievs, un nekad, nekad es nemēģinātu izdīkt šo bildinājumu, tas ir tik pazemojoši! Kur nu vēl tās, kas pašas bildina, tas laikam ir pilnīgs izmisums.
Kad iepazinos ar vīru, bildinājumu saņēmu pēc 4 mēnešiem, un abi bijām pārliecināti par to, ka gribam precēties.

Un tagad tikai nevajag teikt, kāda es pareiza, jo katram ir savs! :P

Un ko jūs uzskatāt par bildinājumu? Gredzena pasniegšanu, jeb konkrēti to aicinājumu precēties?
Liekas, ka mūsdienās meitenes sapņo,ka tik dabūt gredzenu...

Marilyn - tādi laiki, tādi laiki :D

nemil, neredz ka savu sievu un bernu mati.

Gandriiz 5 gadi kopa un neesam preceti, neesmu bildinaata. Bet sanemusi pat 2 gredzenus esmu davanaa. Iemesli ir savi un neesam ari tam gatavi, jo es savos 24 vel negribu preceties, zinu, ka tas bus, bet ne vel, jo uzskatu pec bildinajuma ir japreces vismaz pec gada, nevis jabut liigavai ar gadiem :D kaa arii zinu, ka gribeesu berninu gadu vai 2 pec lauliibaam, taa ka nav kur steigt. Draugi pagajusaa vasaraa aprecejas pec 7 gadu attiecibaam, sovasar vieni pec 6 gadiem. Katram savs un nav ko riet vai krist panikaa :)

Kumeliņš Varbūt arī tā ir laika tērēšana- katram savs viedoklis.Nav māksla apprecēties- māksla ir tāpat nodzīvot kopā. :)
Un patiesībā šis ir ļoti diskutējams jautājums.

Lai 20 gadus nebūtu vienas un tās pašas kotletes uzskatu, ka optimālais vecums laulībām 30-40 gadu vecums, kad cilvēki jau ir nobrieduši, ar pieredzi un pagātni un kaut ko sasnieguši dzīvē, tad arī lielāka iespējamība noturēties kopā.
Nesaprotu precēšanos ~20 gados, tad kad cilvēkam ir jāiepazīst un jāiekaro pasaule, jākļūst par kaut ko, lai arī cik patētiski tas neskanētu. Bet katram, protams, savs.

Jackie, bet ne jau visi grib iekarot to pasauli vai kljuut par kaut ko. Varbuut kaadas lielaakaa laime ir audzinaat beernus, sagadiit viiru no darba. Taapat es iisti neiebraucu tajaa kotleshu baudiishanaa. :D Piemeeram, man gribeetos, lai visu dziivi viena kotlete buutu blakus, nevis vairaakas. Tas jau no cilveeka atkariigs. Arii tad, kad biju briiva, nebaudiiju visas kotletes peec kaartas, bet gaidiiju vieniigo un iisto. :D