Man reiz bija saruna ar sievieti, lai lieku mieru viņas vīram. :D Piezvanīja, ļoti pieklājīgi, mierīgā tonī gari un plaši runāja, stāstīja, beigās gan ar tādu mazu zemtekstiņu piebilda, ka varot bēdīgi sanākt. :D Zinot viņas vīru, kurš laida ar visām, kuras piekrita, zinot, ka viņa sieva to ļoooti labi zina, radās iespaids, ka viņa vnk. atšuj kārtējo draudzenīti un pat nepūlas būt emocionāla.
Un nē - es ar viņas vīru nesalaidu, viņš bija piedzēries, uz pusi vecāks un kaut kādi čaļi bija sastāstījuši, ka viņš man baigi patīkot, tad nu nāca iepazīties. Palīdzēja skriešana projām ar telefonu rokā un draudi, ka rakstīšu iesniegumu par uzmākšanos. Zinot, ka vietējam policistam jau tā bija uz šo zobs, neriskēja un laikam nāca pie prāta. Bet redz kā - tomēr es biju tā sliktā. :D