Sveikas, meitenes!
Man sāk veidoties jaunas attiecības, bet kaut kur dziļi sirdī nevaru aizmirst savu bijušo. Attiecības jau kādu laiku mūs vairs nesaista, jo bija mani sāpinājis. Neskatoties uz to, nespēju līdz galam viņu aizmirst.
Pašlaik man veidojas attiecības ar ļoti jauku, saprotošu, vienkāršu vīrieti. VĪRIETI, atšķirībā no sava bijušā, kurš nezināja, ko vēlas, bija bohēmists. Saprotu, ka mani pievelk idioti, dīvaiņi "ar putniem". Bet citreiz ir tā sajūta - ja viņš piezvanītu, es būtu gatava skriet atpakaļ. Bet es neesmu tā meitene, kas tā darītu. Tikai domas, domas... kā būtu, ja būtu.
Cerams, nesāpinšu tagadējo tikai tāpēc, ka ir normāls!
Sakiet, lūdzu, kā jūs tikāt pāri tām nostaļģiskajām sajūtām?