Kas notiek ar bērniem???

Kā izaug tādi bērni? Vienkārša atbilde- stulbi vecāki.

Kad es jús salasos, man bail paliek. Itkà liekas, ka jútu kà vajag, bet te- pa daudz uzmaníbas- slikti, par maz- slikti.. Bet es zinu, ka nokļūstot barā, bieži nestrādā mammas pareizā audzināšana, dārziņā visādus brīnumus samācās, dažādas ģimenes, dažādi līmeņi. Es apsveru domu pat privāto dārziņu, kur audzinātājas vairāk pievēršas katram individuāli, kaut gan atkal- vai bērns tad neaug kā siltumnīcas stāds.. Vārdsakot, ir viegli runāt, bet ir tas grūti- būt vecākam, izdarīt pareizās izvēles, to saku pat es, kas itkā teorijā ir daudz mācījusies audzināšanu, pedagoģiju..

tie mazie bērni ir vēl nekas. 17-20 gadu veci ir lielākie izdzimteņi un pretekļi, tur pat nozilināšana un nodauzīšana līdz asinīm ar koku nelīdzētu. zudusī paaudze, kā saka.

Tās, kas runā, ka nevajag uzmanību bērnam. Tā pati mana tēva ex sieva ir psihoterapeite un strādā b-dārzā, nu uzreiz var redzēt, kas mājās notiek, tiešām kā saka - sauss un paēdis. Nē, man nav bērnu, bet tas nenozīmē, kas esmu absolūtā mucā augusi un nespriestspējīga. Nav jālēkā apkārt sīcim, ir viņš jāmīl. Un vienmēr, jādod beznosacījuma mīlestība. Nevar teikt, ka tie ir 90% bērnu, tie ir kādi 10%, bet tas viens jau uzkrīt uz nerva ta, ka pietiek visai dienai. Un ir vecāki, kas piedzemdē, pabaro un ar to tas arī beidzās. Loģiski, ka bērnam ir nepieciešama uzmanība. Mīlestība vispār ir visa pamatu pamats. Jā, kādreiz tā šķita, ka bērni paši ņēmās, tik daudz nevajadzeja uzmanības, bet kāda daļa, kas pirms 20 gadiem bija? Jāaudzina ir šeit un tagad, nevis vakar. Šobrīd viss ir cits. Mūsdienu vecākam viss ir citādi - gan stereotipi no sabiedrības, ka ja tev nav stabili 1000ls kontā, nekāda dzemdētāja nebusi un ir jāstrādā vismaz 10h dienā, ieteicams 12.h

bet mēs vēlakais pēc dažiem mēnešiem ieliekam viņus ramjos, ta arī paskaidrojot, ka mājas tu vari darīt kā gribi, bet pie mums uzvedas pieklājīgi, lietos tadus un tādus vārdus slikto vārdu vietā, kārto mantas, guļ diendusu un nebļauj, bet paskaidro savu viedokli mierīgi.

Buutu jau labi, ja tas buutu atljauts. Manaa galaa taa skaitaas beerna traumeeshana. :( Likt guleet diendusu - cietsirdiiba, neljaushana bljaut - emociju apslaapeeshana utt.

krista - oho, nezināju, ka ir valstis, kur diendusa ir ļauna! :D

Man abi bērni izgāja bērnudārzu un sākumskolu. Nekas tāds traks jau nav. Prptams ir palaidņi, ir neklausīšanaa, bet kopumā nekas ārkārtējs tur nenotiek.

_paris - vari iepaziities ar to murgu, kur beerns ir karalja lomaa un visi paareejie pakalpinji! Dazi vecaaki njem to stilu tik ljoti nopietni, ka tiek piekodinaats audzinaataajaam pat nemeeginaat beernam iemineeties par diendusu, ka beerns pats nosaka, vai vinjam to gribaas.
http://positiveparenting.com/BePositive/
http://www.askdrsears.com/topics/parenting
http://www.attachmentparenting.ca/

Mans uzskats ir, ka vaina ir nevis sabiedrības un vides maiņā, bet audzināšanā. Kā bērns tiek audzināts, manuprāt, ir vissvarīgākais. Paziņam ir 6 bērni dažādā vecumā. Esmu šokā par šīs ģimenes fantastisko piemēru. Māja, vecāki kopā, strādā labos darbos, visi bērni ļoti labsirdīgi, saliedēti, inteliģenti. Kad runāju ar 4gadīgo meitenīti no ģimenes, biju šokā. Tik labi audzināta, pieklājīga..

No sākuma atspārdīs pasākumu vadītāju, pēc tam pisīsies baznīcā un kapos. Normāli

zinu vienu sīko, meiteni ( 6 gadi ), un kad vecomammai ir par daudz %, tad tādi vārdi nāk ārā... un ar tiem pašiem vēlāk runā meitene.. tās ir šausmas, kad dzirdēju, ar kādiem vārdiem viņa runā, ārprāts! 6 gados...

Karinjo privātie bērnudārzi bieži vien ir daudz briesmīgāki, tur audzinātājas neviens tik ļoti neuzpasē. Visādi brīnumi ir dzirdēti. Privātajos pārsvarā labums ir tikai pedagogiem nevis vecākiem un viņu bērniem, ja tiešām grib, lai viņa bērnam iemāca, ko labu, nevis tikai pieskata. Mācos par pirmsskolas pedagogu, zinu ko runāju. (protams nesaku, ka visi kā viens slikti,bet daudz..)

1. Atgriežamies pie vērtībām. Ieviešam minimālus standartus bernu audzināšanā. Šobrīd, kad dažs vecāks ir lielāks nejēga par četrpadsmitgadīgu puiku, bērniem var ļaut darīt visu ko, pat nesaņemot kaut minimālu citu vecāku nosodījumu, jo katrs audzina/neaudzina ko un kā grib. Ja ir kāds minimāls standarts, tad ir iespēja kādu pasludināt par neaudzinātu, jo viņš šim standartam neatbilst. Da ja manam sīcim kāds huļigāns bērnudārzā sejā iespļautu, viņa tētukam būtu garantēta ļooooti nepatīkama saruna ar mani. Un man ir vienalga, kas tas tētuks ir, kaut vai Lembergs.
2. Dodam tiesības tiem, kuri mūsu bērnus ikdienā pieskata, arī ar nedaudz vardarbīgām metodēm iedzīt sīču galvās šos standartus, kuriem viņiem ir jāatbilst. Nu, ir jābūt b/d audzinātajai tiesībām "uzšaut" tam, kurš dara cūcības. Vai arī otrs variants - izolēt tādus no pārējiem (audzinātajiem).

Par BD. Vienmēr ir tā, ka vadība "izklājas" vecāku priekšā, bet lielākās cietejas ir audzinātājas, kurām saskarsmē ar problēmbērniem regulāri tiek pārmesta profesionālā nekompetence, kuras, jāatzīst, kā izrādās nekad nav ne b/d metodiķēm, ne arī vadītajām pašām. Tās, kuras mēģina spirināties pretī, labāk redz ejam, nekā - nākam, jo vadībai ta ir vieglāk dzīvot. Tikmēr LU, kur māca pirmsskolas audzinātajas, viena pasniedzēja lekcijās regulāri stāsta savus pēdējo ceļojumu iespaidus, cita - sarunājas pati ar sevi, utt. Kāda var būt profesionālā kompetence pie tādas izglītības? Tai pat laikā PSRS pdagoģijas skolas, kuras izglītību šodien LV neatzīst, atestātā bija atzīmes ~40! priekšmetos, sākot ar higiēnu un elementāro medicīnu un beidzot ar visu pārejo.

Tāda nu mūsdienās ir tā situācija. Skolotāji vai nu neko nevēlas vai nevar izdarīt. Vecāki bieži vien ir izlaiduši savus bērnus tā, ka kontrolēt vairs nav iespējams. Protams, ne jau vienmēr vecāki ir vainīgi. Ir jau arī tādi gadījumi, kad mājas bērni tik mīļi, tik paklausīgi, bet tad aiziet uz skolu un kļūst mežonīgi. Varbūt par maz vecāku uzmanības vai kā... Nezinu. Dažādi gadījumi pieredzēti. Ļoti grūti jau iet ģimenēm, kurās ir tikai viens no vecākiem vai arī vecāki ir tik ļoti aizņemti darbā, ka neatliek laika bērniem. Tā nu rodas mežoņi :-/

Karinjo, par privāto bērnudārzu. Pie Pinkjiem ir tads, kur bērnus liek tumsa izstaba bez logiem, ja tie neklausa. Zinu, ka bērni dažādi, taču tas jau ir par traku.. Un 300 Ls mēnesi.

Nezinu.
Mums ir paveicies ar bērnu dārzu ( labi tagad jauna audzinātāja, kurai bija daži trūkumi, bet par to mēs runājām un situāciju atrisinājām). Tāpat arī audzinātājas runā ar mums, ja ir kādas problēmas un mēs tālāk runājam ar bērnu.

Kad man bija 4 gadi, biju sanatorijā uz dažiem mēnešiem. Tur neklausīgos bērnus iespundēja skapī vai pieliekamajā un draudēja "nospiedīšu pogu, atvērsies grīda un nogāzīsies kaut kur lejā". Es arī tiku iekšā kādu reizi. Bet jau toreiz kaut kā neticējās kad kaut kas notiks.
Tagad ir ko atcerēties

Tūlīt mani noēdīs:
Mēs arī esam likuši bērnu ģērbtuvē lai nomierinās un apdomā ko izdarījis ( lidzīgi kā kaktā ), kad ir apdomājies var nākt ārā, bet mēs nekas nebiedējam un neizslēdzam gaismu!

Tādas ir bijušas max četras reizes.
Pārsvarā visu var sarunāt.

Dārziņš jau nav obligāts pasākums!