Man kā fotogrāfa draudzenei tas ir īpaši labi jūtams, ka puisis nav blakus svētkos vai kādos pasākumos. Protams, esam atnakuši kopā un aizejam kopā, bet viņš staigā apkārt, bildē, kamēr es esmu pamesta. Tad man speciāli jāņem līdzi kāda draudzene vai jāpielīp pie kāda draugu pārīša un jābūt trešajai liekajai. Tik patīkami skatīties uz pārīšiem, kas koncertos stāv kopā un mīļojas vai kaut vai pie svētku galda abi sēž blakus, ēd un čupojas. Man ir bieži tādos pasākumos jājūtas vienai un pamestai, kaut arī apkārt daudz draugu.
Jautājums šai diskusijai īsti nav :) Varbūt vienīgi vēl kādai ir līdzīgi? Kad puisis darba, nodarbošanās, hobija vai personības specifikas dēļ liek jums justies tā kā mazliet pamestai novārtā? Un ko jūs darītu manā situācijā? Re aizgaja jau runas par festivāliem, arī gribētu uz kādu aizbraukt, bet es uzreiz saprotu, ko tas man nozīmētu, vienai pašai klaiņot pa plašo teritoriju :D