Smags lēmums

419

Reģ: 29.01.2009

Jau labu laiku cīnos ar domām. Un netieku galā.

Pirms gada iepazinos ar puisi, kas dzīvo Zviedrijā. Un ieķeršanās ātri vien pārauga mīlestībā, kad pēc mēneša pazīšanās jau devos kopā ar viņu atpakaļ uz Zviedriju. Un tā nu es te dzīvoju gandrīz gadu. Bez draugiem un ģimenes.. Un pamazām ieslīgu depresijā, jo darbu šeit atrast ir neiespējami. Vienīgais, ko daru = apmeklēju zviedru valodas kursus katru dienu. Bet tie beidzas jau plkst. 12:00.

No bezdarbības un vientulības krītu depresijā, līdz ar to arī mans draugs nav laimīgs, jo redz, cik man ir grūti.
Tā teikr, no mīlestības jau vien nepārtiksi. Neesmu mājsaimnieces tips.. Un man patīk lielpilsētas, bet dzīvojan mazā kūrorta pilsētā..

Dēļ tā, ka nevar šeit atrast darbu, dēļ tā, ka pietrūkst māju, apsveru domu atgriezties Latvijā, jo depresijas brīžos sāku domāt, cik man ļoti riebjas Zviedrijā utt. Bet es ļoti mīlu savu draugu, bet brīžam liekas, ka man dzīve aiziet gar degunu, esot te ar cilvēku, ko mīlu, bet praktiski sēžot 4ās sienās.

Grūti jau visu sarakstīt, bet vienkārši tik grūts lēmums, jo viņam Zviedrijā ir jāpaliek vēl vismaz 2 gadi. Bet es te nejūtos laimīga. Visādi esmu mēģinājusi iedzīvoties, bet nesanāk. Bieži esmu īgna, neapmierināta..

Bet atkal zinu, ka atgriežoties Latvijā, lai arī strādāšu un galva būs nodarbināta, es kritīšu depresijā, ka viņš man nav blakus.

ehh, koks ar diviem galiem.

12.06.2013 22:59 |

grecia

2587

Reģ: 07.03.2011

Saprotu, kā Tu jūties, tas ir traki. Bet zini, tad, kad es atgriezos Latvijā, nekas nemainījās un depresija tikai padziļinājās, tātad vaina bija mazliet citur, tagad atkal grasos doties prom. Arī es biju Dieva pamestā nostūrī, kur gandrīz vienīgais apskates objekts bija baznīca; kā darbiņš beidzās, tā atkal manas četras sienas.

Blakus pilsētas atrodas tālu?

12.06.2013 23:40 |

sema

419

Reģ: 29.01.2009

Mani arī baida, ka mana izsapņotā ilūzija, ka mājās būs labāk, neizgaist līdz ar atgriešanos Latvijā.. Bet es nespēju pierast pie dzīves šeit, ņemot vērā, ka pirms tam dzīvoju rīgā. un visu laiku esmu strādājusi un ir bijusi sava nauda.

Blakus pilsēta ir 40km attālumā, bet.. nauda arī ir problēma. izdzīvošanai pietiek, un dažān izklaidēm. Bet tas arī viss...

skola man ir katru dienu, no 8:30 līdz 12:00..

12.06.2013 23:45 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

Es jau 7 gadus dzīvoju ārpus LV, bet vēlarvien šķiet, ka esmu nepareizā vietā un nepareizā laikā. Arī man šķiet, ka mana dzīve man paskrien garām jo savus mīļos redzu praktiski tikai reizi gadā un man viņu joprojām ļoti pietrūkst. Teikšu kā ir, ja zinātu, ka šādi jutīšos es NEKAD nebūtu šeit braukusi, pat vīrieša dēļ nē. Labi, atšķirība ir tāda, ka man te ir draudzenes un paziņas, par to gan man prieks, bet tik un tā, es vēlos atpakaļ uz LV, katru reizi lidojot prom, jūtos neizsakāmi slikti, pat līdz fiziskām sāpēm.

Tagad par laimi mēs plānojam pēc gada, diviem, varbūt trim atgriezties LV, vismaz ir kautkāds laiks zināms, nav kā agrāk. Jāsaka gan, ka manā galvā arvien biežāk iezogas doma, ka es varētu tur atgriezties jau tagad un viena. Un tad jau redzētu kas ar attiecībām notiktu, būs būs, nebūs nebūs. Es mīlu savu vīrieti, bet ... es pat nevaru to visu apraktīt pāris teikumos, tā ir iekšēja sajūta.

12.06.2013 23:49 |

sema

419

Reģ: 29.01.2009

man arī te rakstot grūti aprakstīt savas emocijas. kādam varbūt liekas, ka js mīli, tad esi gatavs uz visu, lai attiecības neizjuktu. Bet man.. un arī viņam.. mums brīžam šķiet, ka vieta ir vainīga, ne mēs.
tādēļ lēmums ir smags. būtu jau biegli, ja kāds vnk iečukstētu ausī, kā būs pareizāk un kā dzīve iegriezīsies laimīgāka..

12.06.2013 23:56 |

sema

419

Reģ: 29.01.2009

atvainojos par kļūdām.

12.06.2013 23:56 |

grecia

2587

Reģ: 07.03.2011

Bet diemžēl neko nevaru ieteikt, jo šajā gadījumā nav viena pareiza lēmuma, ar pašreizējo domāšanu es, protams, censtos mācīties valodu, meklētu kādus latviešus apkārtnē, bibliotēkās reizēm notiek kādi pasākumi, meklētu jebkādas darbošanās iespējas. Tu nevari atbraukt atvaļinājumā uz kādu laiciņu, +/- mēnesi? Atgūt dzīvesprieku? Kad jums abiem bijis pēdējais atvaļinājums ar kādu braucienu ārpus mājām? Jums mašīna ir? Varbūt brīvdienās varat pabraukāt pa apkārtni, uz nedēļas nogali paņemt istabu kādā tuvējā pilsētā?

13.06.2013 00:01 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

sema

zini, man lasot ir sajūta, ka daļu esmu rakstījusi es. es tevi labi saprotu, bet arī man nav zināma tā brīnumrecepte diemžēl.

13.06.2013 00:01 |

zaciits21

Reģ: 29.01.2009

Es pati pēc aizbraukšans neesmu bijusi vel uz mājām lv.Baida, kādas būs sajūtas, vai varēšu atgriezties šeit atpakaļ!
uz lv gribas!katru dienu par to domāju, bet nezinu vai atgriezties un atkal atsākt strādāt...par tādu algu..domāju, ka saprot tās, kas pelna naudu ārpus Latvijas..
vnk te nav to cilvēku ko gribas satikt, vide ari diezgan atšķirīga.Pat latviešu valoda pietrūkst, nekad to nebūtu domājusi-laikam esmu patriote.Lai kas arī Latvijā notiktu un kādi ir apstākļi es ceru tur atgriezties!

13.06.2013 00:04 |

kohls

3146

Reģ: 30.12.2012

Es noteikti brauktu atpakaļ uz LV. Ja Tev Zviedrijā riebjas, tad noteikti. Vienreiz jau pametu savu sapņu valsti džeka dēļ un atgriezos. Nu i nafig, nekad vairs tā nedarītu! Puiši nāk un iet, viņi nav dzīves jēga, lai savu dzīvi apgrieztu kājām gaisā tikai, lai būtu kopā.

13.06.2013 02:11 |

mikiii

431

Reģ: 14.10.2010

Nu es paliktu tur un meklētu nodarbošanos,jo Zviedrija ir daudz perspektīvāka valsts kā LV. UN valodu gan apgūsi.. ;) meklē kaut ko,kas Tev patīk un mēģini nodarbināt sevi.

13.06.2013 03:49 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

hmm.. es tavā vietā no sākuma izietu tos kursus. varbūt tad ar valodas zināšanām spēsi atrast darbu? labi, tu neesi mājsaimnieces tips, bet uztaisīt ēst un vnk sakārtot māju jau vien daudz laika aizņem. pietiekoši daudz laika aizņem arī sevi savest kārtībā, visi manikīri, pedikīri, maskas, apmatojuma likvidēšana. tas tā, kā aizpildīt laiku.
bet es redzu variantu, ka, ja tavs draugs pietiekoši daudz nopelna, tad braukā ciemos pie viņa. Tie salīdzinoši ir tikai 2 gadi. tie nav 10 gadi. viņš pēc tam atgrieztos Latvijā?
tā daudzi cilvēki dzīvo.

13.06.2013 09:25 |

Forever Wild

Reģ: 13.06.2013

Pagaidi,kad pabeigsi valodas kursus - uzreiz gan jau paliks vieglāk vietējos saprast,varbūt radīsies kādas jaunas iespējas :) Kolēģes māte BEZ valodas zināšanām pārvācās uz Zviedriju ~3 gadus atpakaļ,sāka iet kursos,paralēli atrada krievus,kuriem tīra māju vēl šodien,saņem labu naudu,izmācījās valodu,viss nokārtojās. Bet sākumā bijis smagi,jo aizbrauca viena,detaļās nezinu,bet teica,ka tur sākumā nevienu nepazina - no tādas perspektīvas,tev vismaz ir draugs,kas,spriežot pēc visa,tevi mīl. Nevēlos ne uz ko pierunāt,ne atrunāt,tika novēlu veiksmi!

13.06.2013 09:38 |

Manette

376

Reģ: 18.08.2009

Es dzivoju NOrvegija,un es ari seit jutos briesmigi,kaut gan man ir darbs bet tads,kas nepatik,un ari visi norvegi nav jauki...seja smaida aiz muguras saka ko sliktu,protams,ne visi! Es seit dzivoju 2gadus no sakuma kad nebija darba judzos majas nost ,kad atradu darbu sapratu ka norvegija nav prieks manis,man vaig LV,savadak es seit degradeejos un neesmu laimiiga! Ka es tevi saprotu...

13.06.2013 09:43 |

sema

419

Reģ: 29.01.2009

njā, katru rītu pamostos. Un viss no jauna, mokošās domas šaudās pa galvu..

pēc 2 nedēļām brauksim uz Latviju 5 nedēļu garā atvaļinājumā. Ceru, ka tur galvā viss saliksies pa plauktiņiem..

Ne gluži prieks, bet laba sajūta, ka kāda jūtas tāpat kā es.. nudien nav viegli.

13.06.2013 12:49 |

Marta(tā foršā)

7781

Reģ: 12.11.2010

bet tad aizbrauc uz latviju ciemos pie radiem(nevis ka pati gribi-pamest zviedriju uz visiem laikiem). redzesi, ka seit jau ari nav nekas. ne kads darbs pakalskrien utt.

13.06.2013 12:53 |

Winterra

8191

Reģ: 01.11.2009

Nu, katram jau savādāk, grūti ieteikt ko konkrētu. Man nebūtu problēmu atrast hobiju, piemērām, pērļošanu, izpaustos internetā, iespēju šķiet bezgalīgi daudz, vajag vienkārši darīt un gribēt. Es noteikti izietu kursus un skatītos darbu tuvākajā pilsētā blakus, ar laiku iekrātu, iegādātos lētu mašīnu un turpinātu strādāt + hobiji. Sāc vingrot, kārtīgi! Maini ēdienkarti, attīsti sevi, tak tik daudz iespēju. Sāc savu dārzu, audzē puķes, tomātus.. Un tā tikai turpināt un turpināt.

13.06.2013 13:02 |

sema

419

Reģ: 29.01.2009

Es saprotu, ka darbs pakaļ neskrien, bet, kas meklē, tas atrod. Kaut vai par 250, bet tad tu vismaz esi ritmā, starp cilvēkiem. Tad ir jūtama kaut kāda izaugsme sevī.

Kad studēju un strādāju, jutos daudz labāk, nekā tagad, kad brīvais laiks ir visu laiku..

Tagad saprotu, ka jābūt ļoti vientulību mīlošam cilvēkam, lai spētu dzīvot šādā bezdarbībā. Sajūta jau, ka kļūstu garlacīga, jo vienīgais, ko varu pastāstīt draugam, kad viņš saguris pārnāk no darba, ir, cik labi vai slikti šoreiz izcepās vistas fileja, ka esmu malacis, jo pasportoju vai jau kuro sēriju esmu noskatījusies tam un tam seriālam. Un vaksāciju jau taisi 1x mēnesī, manikīru pedikīru 2x..

Protams, ka kaut ko daram, aizbraucam kaut kur. Bet tas nemazina šo bezpalīdzības sajūtu, katomēr jūties neiederīga tajā visā. Un ka mājās juties labāk.

Gribas viņu iepakot un ņemt līdzi uz Latviju.. es ticu, ka mums vnk parādījusies ne tā veiksmīgākā Zviedrijas daļa.
Līdzīgi būtu uzmundrināt un teikt, ka saņemies, var taču kaut kā iejusties, ja tu dzīvotu kaut kādā Latvijas ciematā, piemēram, Brenguļos :)

13.06.2013 13:08 |

Friederike Brion

314

Reģ: 18.12.2012

sema, Tev jau meitenes ir devušas labus ieteikumus. Papildus tiem, mēģini piereģistrēties draugos domubiedru grupā latviešiem Zviedrijā. Var izrādīties, ka daudzi latvieši dzīvot Tavā apkaimē un arī labprāt atrastu draugus vai kaut vai sarunu biedrus dzimtajā valodā!
Var arī mēģināt sākt studēt augstskolā vai universitātē. Cik esmu dzirdējusi, tad studijas Zviedrijā ir par velti. Var arī saņemt nelielu stipendiju (cik tā ir patiesība, gan nezinu).

13.06.2013 13:11 |

Winterra

8191

Reģ: 01.11.2009

sema, ja godīgi, man šķiet, ka Zviedrijā ir nu krietni interesantāk un savādāk kā kaut kādos Brenguļos. Vienkārši beidz čīkstēt un domā, ko gribi darīt. Kad izdomā, tad uz to arī virzies un viss būs kārtībā. Nepietiek ar gadu, okej, paies vēl laiks un adaptēsies pilnībā, zināsi valodu un viss nokārtosies.

13.06.2013 13:12 |

sema

419

Reģ: 29.01.2009

jā, to pašu man stāsta māsa. bet kad brīvais laiks ir 24/7, tad tu to sāc uztver kā kat ko neīpašu. Vairāk paspēju izdarīt pat tad, kad strādāju un studēju.

Šeit visam nolaižas rokas, nav motivācijas. Katru dienu jau nagus nepulēsi, nelakosi, grāmatu visu laiku nelasīsi.. pastaigā pa vienu un to pašu maršrutu neiesi..

grūtības ir tajā, ka nekur neieguldu savu potenciālu.. lai pati justos vērtīga.

Zinu, ka daudz kas ir galvā, bet ma kā emocionālam un ātri uzliesmojošam cilvēkam ir grūti.

13.06.2013 13:14 |