Strīdi mājās

Pūšos tik ilgi, kamēr draugs nav atvainojies un pielīdis uz visiem 100% :D
Ja saprotu, ka man nav taisnība, tad atvainojos(vai drīzāk samīļoju viņu un nesaku neko, jo man nepatīk atzīt to, ka man nav bijusi taisnība).

Kur loģika pašai uzsākt strīdu, bet otram pēc tam jālūdz piedošana?

Ir loģika, ja otrs ar savu rīcību to strīdu izprovocē! Nav jau obligāti arī piedošana jālūdz, pietiek, ja ir jūtams, ka tas otrs vismaz sāk iedziļināties problēmā, par ko ir strīds... Ne vienmēr bez strīda var panākt to, ka otrs kaut vai pamana to problēmu ;)

Lady- nu es jau nezinu. ir cilvēki, kas krāj mēnešiem ilgi un vienā dienā uzsprāgst. otra lieta ir pajautāt īstā brīdī. ja tu to jautāsi sporta pārraides laikā vai uzreiz pēc darba un tamlīdzīgos gadījumos, tad vari aizmirst, ka tas tiks izdarīts, jo pašlaik tam nav laika, bet vēlāk vnk aizmirsīsies. nu ir ŗeizes, kad redzu, ka vnk nav jēgas kko lūgt palīdzēt. nē, nu ja vajag tad kko paprasu. ja vienmēr un visos apstākļos neko nedara, ir jāsāk aizdomāties, kas par vainu. vai tā ir tikai pēdējā laikā vai jau no paša sākuma vai vnk pieradināji viņu neko nedarīt?sāc kaut vai ar maziņiem darbiņiem. principā, ja es kaut ko baigi daru un tīru, redzu, ka draugs arī tā vnk nesēž gultā ar pulti rokās, bet arī atrod, ko padarīt.
kas ir tie darbi, kurus tu viņam lūdz, bet viņš nedara? cik daudz ir tas, ko tu dari un gribi, lai viņš darītu?

Bet tas tikai par tādiem maziem kašķīšiem. Parasti tos iesāku es un tie neilgst ilgi. Tādi baigie strīdi mums nav bijuši :)

ha ha.. :D Arietai labs komentārs :D

Es esmu tāds uzpūtenis, kurš cik ātri uzpūšas, tik ātri izpūšas :D Nevaru ilgi dusmoties, bet piekāpties man nepatīk!

Sanāk šad tad pastrīdēties. Es piekāpjos,kad esmu vainīga un retām reizēm pat tad, ja es neuzsāku strīdu un neesmu ne pie kā vainīga. Man nepatīk ar viņi ilgi strīdēties. Bet ir arī tādas reizes, kad viņš pirmais piekāpjas. Ir arī tā, ka sastrīdamies, 2h nerunājam un tad pēkšņi izturamies tā it kā nekas nebūtu noticis, izpaliekam bez atvainošanās. :D

Darba dienas lieku viņam mieru, bet brivdienās palūdzu, lai aizbraucam nopērkam kumodi ( kuru viņš man sola jau gadu), vai arī, lai nesēž caurām dienām pie kompja, bet iziet ar mazo pastaigāt, lai es varu atvilkt elpu...nu ļoti ļoti daudz kas vēl ir. Jau nezinu ko darīt.
Ieteikumi aiziet ar draudzenēm kkur nederēs, diemžēl.

Censamies nestrideties . Parsvara stridi ja ir , tad no manas puses un tapec censos loti stradat ar sevi , lai tadu nebutu vispar. Varu uz rokas pirkstiem saskaitit cik reizes kad esmu gajusi atvainoties so gadu laika... vispar censamies zitj druzna ( nav man garumzimju )

viņam ir ļoti ļoti saspringts darba grafiks?tā galīgi likt mierā darba dienās arī nevar, ja vien cilvēks nestrādā kādas 12h dienā. ja tu kko paprasīsi vienreiz mēnesī, protams, ka nekas nebūs.
ja finanses jums atļauj, pasaki draugam, ka jums jāņem aukle brīvdienās uz pāris stundām, jo tev pat, piemēram, nav laika, kad ieiet normāli nomazgāties vai aiziet pie friziera. paskaties, ko viņš teiks. par to kumodi interesanti...tev viņu tiešām vajag vai arī tu vnk domā, ka vajadzētu jaunu? varbūt pasaki draugam, ka to un to nav kur likt un ko tev tagad darīt?pasaki, ka, ja neizdarīs, tad vnk aizbrauksi, pasūtīsi un samaksāsi par to, ka atgādās tev viņu uz mājām, tad varbūt redzēs, cik ļoti viņam patīk izdot naudu par lietām, ko pats var izdarīt. saprotams, ka nemaksā to visu no savas naudas, bet paprasi viņam.

Grafiks 8 h dienā, dažreiz vairāk, bet ļoti daudz pavada braukājot. Un zinot mūsu LV ceļus, varu iedomāties kāds stress tas ir.
Kumode nav man iegriba, izlēmām kopīgi, ka vajag, lai ir kur likt dokumentus, mazajam mantas.
Tur tā lieta,ka jābrauc pašai uz veikalu skatīties. 3x pasūtīju-neveiksmīgi, nebija tieši tās, kuras man vajadzīgas.
Brīvdienās dažreiz mazaia ar vecvecākiem, tā kā izejam kku. Bet tā neklausīšanas, visa atliksāna uz vēlāk, nu goda vārds krīt uz nerviem.

es arī visu atlieku uz pēdējo brīdi, daudzas lietas atrisinās pašas no sevis :)

Mēs strīdamies katru dienu. Draugs saka, ka strīdos ES. Bet es uzskatu, ka jā varbūt strīdu sāku es, bet viņš ar savu rīcību vai attieksmi bruģē tam celiņu :) Šausmīgi nogurstu no tiem strīdiem, dažreiz pa 10 strīdi dienā :D īpaši brīvdienās, kad esam kopā, Darba dienās ta vēl tā, nav tik daudz laika strīdēties

Ir divaini lasīt, ka divi pieauguši cilvēki, kas dzīvo kopā ne tikai strīdas, bet vēl pēc tam domā kuram būtu pirmajam jālūdz piedošana ...

Lady- es ja godīgi nezinu, kā ar šādu lietu tiktu galā. varu tikai priecāties, ka man tā nav. iespējamos variantus apmēram izteicu, bet katram jau savs iedarbojas. gaidīt, ka pats sāks kko darīt arī nav vērts, bet nu bļaut - arī nezinu.
tā kā tu teici, ka brīvdienas viņš pavada pie datora, viņš spēlē spēlītes caur un caur vai arī ko citu dara? varbūt neliec uzreiz kko darīt, bet pasaki pēc pāris stundiņām, lai noiet nost no kompja, jo 'vēlies pavadīt kopā ar viņu laiku, piemēram, iziet kopā ārā visi vai kaut vai aizbraukt uz pludmali. tā varbūt viņu atradināsi kaut ko citu darīt. un tad pēc tam, kad viņam nebūs tikai dators un tv, tad arī ko darīt. tikai graust arī nav jēgas. varbūt paprasi ne tikai vienreiz, bet arī otrreiz un pajautā, kad viņš to izdarīs? kad cilvēkam jautā konkrētu termiņu, tad viņš sāk jau aizdomāties.

Kādreiz es arī varēju sapūsties un ilgi nerunāt, tad sapratu, ka dzīve ir pārāk īsa, lai tik daudz laika pavadītu dusmojoties. :)

Nestrīdamies kaut kā. Tā kā es esmu temperamentīgāka, tad dažreiz varu kaut ko pateikt, taču ātri saprotu, ka tas emociju uzplūdā un pielabinos. Bet nu jau arī tādas situācijas ir retums.

Es neatvainojos, ja neesmu bijusi vainīga, dusmoties ilgi nemēdzu, man vienkārši nesanāk. Uznāk un pāriet, nevaru dienām nerunāt. Grūti pat aiziet normāli gulēt, ja esam sakašķējušies, tapēc es vienmēr cenšos izrunāties, lai ir miers. Nav mūsu attiecībās tāda spītēšanās un gaidīšana vienam uz otru, kurš nu spers to izlīguma soli.

Tas ir tas puisis,ar kuru biji 10 gadus kopa? Pameti vinu?

Mees nestriidamies, mees diskuteejam un katrs meeginaam ar visaadiem argumentiem, faktiem un pieraadiijumiem pieraadiit savu taisniibu. Tas viss ilgst, liidz kaads atziist sakaavi. Dazkaart pat paaris dienas. :D

Gadās sastrīdēties par sīkumiem, bet tur arī uzreiz beigās automātiski salabstam. Taču, ja kašķis ir bijis par ko nopietnāku, tad beigās piekāpjas tas, kuram nav bijusi taisnība. Iepriekšējās attiecībās man likās, ka man visu laiku jāpiekāpjas mīļā miera pēc utt. Taču, tad es sapratu, ka tas ir novedis tikai pie viena - tā brīža draugs vispār vairs nekad neuzskatīja, ka ir vainīgs. Bija pieradis, ka es vienmēr būšu tā, kas piekāpsies, pat ja viņš būs bijis tas, kurš kļūdījās. Nu, otrreiz es tādu situāciju vairs netaisos pieļaut, tāpēc tagad katrs pats atbildam par sevi un savām kļūdām un ja draugs ir vainīgs, tad es neesmu tā, kas skries pielabināties.