Sveikas meitenes!
Vairs nezinu kā cīnīties pret drauga atkarību no datorspēles-World of tanks(laikam tā šo spēli pareizi sauc)
Tas vienkārši vairs nav izturams- kā no darba mājās,tā spēlē iekšā un visu vakaru var nospēlēt..brīvdienās-kā acis vaļā tā atkal spēlē..kā pajautāju, lai palidz kaut vai ar vakariņu pagatavošanu-tā dusmas un skandāli..
Esmu centusies izrunāties, bet viss beidzas ar kašķi, jo viņš neuzskata,ka spēli spēlētu daudz...
Varbūt varat ko ieteikt, lai kaut nedaudz viņu atradinātu no šīs manuprāt jau slimības.
Es domāju, ka kamēr viņš pats domā, ka viss ir normāli, tu neko nevari darīt, jo visi tavi centieni ''atradināt'' viņu novedīs pie jauniem skandāliem(jo viņš uzskata, ka viss ir normāli). WoWs vispār man šķiet daļai ir kā neārstējama sērga - tuvu tam, lai būtu ''dzīvo, lai spēlētu''. Drausmīgi.
Mans draugs arī šad tad uzspēlē, bet viņš uzspēlē LoLu un viņam nevienā brīdī nav problēmu atrauties un darīt ko citu. Viņam tā nav kkāda atkarība vai vēl kas...
Manējam topā CS :D Bet nu viņš ir sapratis, ka nekas labs nav gaidāms, ja spēlēs. Tāpēc tagad viņš spēlē reti un tāpat jautā vai es nedusmošos, ja viņš spēlēs. :)
manējais arī spēlēja. tur bija iepazinies ar daudziem cilvēkiem. uz e-pastu pat bija atnācis programmēšanas valodā ielūgums uz ballīti. tas ir dzīvesveids. samierinies. ja tā atkarība nav galīgi traka, tad nezinu - sāc arī spēlēt tu. jums jau izklausās, ka pa traku bik.
esmu pateikusi, ka man nepatīk, bet neaizliedzu. neko jau nevaru lielam cilvēkam aizliegt. pats izlems. tad arī uzspēlēja, kad biju prom, vai arī dažreiz uzspēlēju ar viņu kopā, lai vismaz nebūtu lieku strīdu, un patiesībā tīri jautri. :D
Haha, manējais arī spēlē, bet nav atkarība - dažas partijas vakara gaitā dažas dienas pēc kārtas, tad vairākas nedēļas nespēlē, tad atkal dažus vakarus pa dažām reizēm...
Bet īstenībā normāla spēlīte, es šad tad paskatos :D
Brīžos, kad liekas, ka galīgi nevaru vairs izturēt, gribas jau teikt, lai izvēlās-vai nu es, vai spēle..bet tā kā viņš neuzskata ka viņam būtu problēmas, liekas, ka varētu palikt arī viena..
.kā pajautāju, lai palidz kaut vai ar vakariņu pagatavošanu-tā dusmas un skandāli..
Bišk ir čalis sadomājies...... Es laikam ja man šitā būtu vakariņas uztaisītu sev vienai, kaut vai principa pēc :D
Un ar aizrādīšanu Tu neko nepanāksi. Ja nu tiešām kaut ko gribi mainīt, tad atliek vien būt radošai un izdomāt kādu viltību, lai čalis pats saprot, ka dzīve tomēr ir svarīgāka un aizraujošāka par spēli, turklāt dzīve negaida..
Mani kaitina jau kad manējais brīžiem telefonā spēlē spēlītes... kas būtu ,ja vēl ar datorspēlēm aizrautos .. Atceros, ka brālis bija pārņemts ar CS.. spēlēja caur skype kopā ar draugiem.. tad viņam neko pateikt vai izdarīt nevarēja..uzreiz psihoja .. bet ar laiku pārgāja šitā slimība..
Arī manējais spēlē caur skype un runā ar citiem..un tad vispār labāk neaiztikt viņu..
Par vakariņām- vienu reizi neuztaisīju vakariņas,pati aizgāju ar draudzeni uz kafe.. bet viņš ar neko netaisīja-apēda siermaizes un viss..tā ka viņu tas neietekmēs..
Par vakariņām- vienu reizi neuztaisīju vakariņas,pati aizgāju ar draudzeni uz kafe.. bet viņš ar neko netaisīja-apēda siermaizes un viss..tā ka viņu tas neietekmēs..
bet redz - atrāvās no spēles lai uztaisītu sviestmaizi! jau progress! :D Un ilgtermiņā jau ietekmētu gan ;)
Tieši tā, nekādu vakariņu, trauku mazgāšanas, drēbju mazgāšanas un kārtošanas, dari visu tikai priekš sevis. Izej vakaros ārā regulāri, kaut pastaigāties, tgd labs laiks, lai tad šis sēž un spēlē viens badā un netīrībā :D nu ja nelīdz, tad cilveks laikam zudis realajai pasaulei.
300
