Attiecību sākums. Jūsu pieredze

...

Oficiāli kļuvām par pāri kāzu dienā, bet vispār līdz mēs tā nopietnāk sākām draudzēties pagāja kādi 5 mēneši no saskatīšanās brīža.

Hmmm sākumā kad sākām tikties, es vēl nedaudz pārdzīviju šķiršanos no sava ex. Tagadējo iepazinu šķiet mēnesi pēc šķiršanās. Bieži tikāmies draugu lokā, četratā. Bet man pašai nemanot arvien vairāk pieķēros viņam un gadijās, ka pāris reizes pavadījām laiku divatā, sapratu, ka par ex vairs vispār nedomāju. Tad bijām pazīstami kādus 2 mēnešus jau. Un tad gadījās parunāt tā no sirds un abi atzināmies viens otram, ka esam pamatīgi iemīlējušies viens otrā. Puisim gan es patiku jau no paša paša sākuma. Es nevaru pateikt konkrētu termiņu kad kļuvām oficiāli par pāri, jo viss notika pats no sevis, tā dabiski.

tas ir atkarīgs no cilvēkiem un tā brīža dzīves apstākļiem utt. galvenais, lai abus apmierina esoša situācija.
cik man liekas, baiigi salipusi neesmu bijusi, tāds vidusceļš ar regulārām tikšanās reizēm.

Mums attiecību sākums bija straujš - pēc 4 mēnešiem randiņu perioda sākām dzīvot kopā. Par pāri sevi nosaucām otrajā reālajā randiņā, jo pirms tam labu laiku bijām pazīstami tikai virtuāli. Tiesa, nekad neesam bijuši "kopā salipuši" - katram no mums vienmēr ir iespēja pabūt vienam/ar saviem draugiem. Neesam arī nekad caurām naktīm čatojuši vai stundām runājuši pa telefonu.

lenu garu vins mani iekaroja, jo man nevilka uz attiecibam gribeju vel skriet un izklaideties :D kadi 4-5menesi pagaja :)

Nu nez, mums ar puisi bija tā ka jau pēc pirmās tikšanās reizes likās ka esam radīti viens otram, tā kā kad skaitijāmies īsti pāris es pat nezinu, laikam jau tad kad es pirmo reizi satiku viņa ģimenes locekļus, jo tad tas tiešām ir jau nopietni, un tas bija apmēram 2 mēnešus pēc pirmās tikšanās dzīvē, pirm tikāmies caur dr.lv un sms jau vairākus mēnešus sarakstijāmies.

Un mums tiešām ir tā ka kad esmu viņam blakus, pat ja nav ko darīt utt tad tomēr jūtos vairāk kā pati savā ādā nekā tad kad neesmu viņam blakus, tas lūk ir cilvēks no kura man nekas nekad nav jāslēpj un mēs viens otru pilnībā pieņemam tādi kādi esam, un cenšamies tik atbalstīt. Godīgi sakot es nebūtu iedomājusies ka tik kolosāla otra puse vispār ir iespējama, bet kļūdijos un atradu savu dvēseles partneri.

mēs iepriekš jau gadu bijām pazīstami, viens otram patikām, tāpēc pirmo tikšanos arī varēja tulkot, kā tagad mēs esam kopā. :) tikāmies 1 vai 2 reizes ned., staigājām rociņās, bučojāmies uz soliņiem, viņš man dāvināja ziedus, saldumus, pirka saldējumu... vienmēr bija kauns dot buču, tas bija jādara man, jo viņš bija pārāk kautrīgs. sarunas arī īsti neraisījās, jov abi vienmēr bijām uztraukušies. tas ilga aptuveni mēnesipēc tam viņš aizbrauca strādāt uz ārzemēm, sarakstījāmies caur skype pāris mēnešus (jāpiebilst, ka caur internetu mūsu komunikācija bija daudz atklātāka un drošāka, jo dzīvē vienam no otra bija kauns), pēc tam viņš atbrauca atpakaļ, tajā pašā naktī jeb no rīta, jā, četros no rīta satikāmies parciņā, un tad arī laikam sākās tas otrais posms, kad jau tikāmies biežāk, viņš mani iepazīstināja ar saviem vecākiem, es viņu - ar saviem. gājām viens pie otra ciemos, pirmais sekss utt., tas ilga aptuveni gadu. jā, sākuma posms bija aptuveni +/- vienu gadu.

Kādus 2 gadus pēc iepazīšanās, ar tagadējo sākām nopietnāk draudzēties! :) Viņš mani iekaroja.:D Kā jau citā diskusijā biju rakstījusi, ka mūs abus iepazīstināja mana toreizējā otrā pusīte un kopš tās dienas es viņam iepatikos. Kad ar iepriekšējo izšķīros, tad pēc pāris mēnešiem mans tagadējais sāka pret mani laist tādas kā seksuālas strāvas. Sāka pret mani izturēties laipni, ieinteresēti, vienmēr mani aizstāvēja, līdz viņš panāca savu un pati viņu noskūpstīju! :D Tā lūk.

par pari nosaucam, kad jau bija kadi 5 menesi. vins iekaroja mani. kopa sakam dzivot tikai, kad bijam 3,5 gadus kopa. Tgd jau ir 5. gads.precejusies neesam un lai ta ari paliek.

Ar vienu puisi bija tā, ka tikāmies kādu mēnesi - ik pa laikam, tad vienā reizē viņš vienkārši pajautāja - kāds īsti ir mūsu attiecību statuss? Vai vēlos to turpināt? Kopš tā brīža arī bijām viens otram tā, nopietnāk.

Ar citu bijām draugi un tad nākamais posms jau bija tas 'nopietnais', kad jau pēc nedēļas publiski varējām atzīt, ka esam kopā pilnīgi un galīgi.

Tāpat ir bijuši gadījumi, kad visas attiecības tā, nekā, paiet... Līdz pat šai dienai nezinu - saukt viņus par maniem ex vai nē... It kā tikāmies, tomēr nekad nedefinējām viens otru kā 'puisi' vai 'meiteni' (nu, respektīvi, par pāri sevi nesaucām).
Vispār pēdējā laikā tieši par to daudz domāju - kur ir tā robeža, kad randiņi vairs nav randiņi, bet pāra tikšanās un vai vispār ir starpība...

Jūs mani nomierinājāt ar savi pieredzi, ka pāris mēneši un gads ir ok :)
Man vnk pirms tam ir bijusi pieredze, ja iepazīstas iepatīkas viens otram, tad viss - katru dienu sarakstes, tikšanās, tiešām 'salipušais' rozā briļļu periods. Un tā bai lidinamies pozitīvajās emocijās.
Bet šoreiz sanāca tā, ka liekas viss velkas ļooooti lēni kaut ir tikai pirmais mēnesis. Laikam es pa traku visu gribu uzreiz.

es pirmajā randiņā un tajā randiņā pēc mēneša emocionāli jutos tieši tāpat. mēnesis ir mazs laiks. :)

Bijam pazistami vairak ka gadu, pa to laiku jau vinu iepazinu ta visparigi. Pec tam sakam iet uz randiniem un pec menesa bijam kopa! :)

sākām sarakstīties kkur pirms 4 gadiem, tagad šķiet, ka kkas nopietnāks sāk veidoties, jo pirms tam m es vēl lidinājos pa gaisu neko neribēju, īsti nezināju ko gribu, šķiet, ka viņam būs izdevies mani pieradināt. neatīk man tās rozā brilles. :D un blandīties apkārt arī apnika.

Viņš bija mana ex draugs. No sākuma 2 gadi mēs bijām tikai draugi, tad sākām sarakstīties, tad mani aicināja pa kafūžiem. Oficiāli par pāri kļuvām,kad sākām staigāt rociņās :D apmēram pēc mēneša. Bijām salipuši un nenormāli samīlējušies. Mīlējāmies visneiedomājmākās vietās.
Tagad arī ļoti stipri mīlam viens otra un ik pa laikam uznāk rozā brilles un iemīlēšanās sajūtas. Tas ir pats labākais. :)

Nu no sākuma mēs bijām tikai draugi un kolēģi. Tad mēs arvien vairāk sarakstījāmies, sarakstes kļuva personīgākas un savādākas. pazīstami mēs bijām gadu, pēc gada parādījās tāds kā klikšķis un pēc tam pēc 3 mēnešiem mēs laikam kā teikt bijām kopā. nu tos pāris mēnešus mūsu attiecības un satikšanās nebija atklātas. tad viņš pārtrauca iepriekšējās un mēs varējām brīvi tikties. pēc kāda pusgada sākām dzīvot kopā.
mēs pašā sākumā viens otram tā īpaši neuzbāzāmies. sarakstījāmies, satikāmies, bet tad, kad jau mēs pavadījām brivdienas kopā, viss bija brīnišķīgi. mēs viens no otra neatgājām gandrīz ne soli tos brīžus, kad bijām kopā. un arī tagad mūsu mīļums, sapratne, čubināšanās nav zudusi.

Pirmajās nopietnajās attiecībās bija tā, ka iepazināmies internetā un pusgadu sarakstījāmies, sazvanījāmies un tad pirmajā tikšanās reizē puisis piedāvāja būt kopā, tā ka bijām pazīstami (cik nu) 6 mēnešus, bet tikušies tikai 1 reizi :)
Otrais gadījums ir ļoti līdzīgs, tikai viss notika var teikt 3x ātrāk. Atkal ar puisi iepazināmies internetā, mēnesi sarakstījāmies draugos, ar sms un sazvanījāmies, tad satikāmies un pēc pirmās tikšanās, daža dienas vēlāk, runājot pa telefonu, puisis piedāvāja draudzību, tad nu tā esam tagad oficiāli pāris! :)

Nu, mēs diezgan ātri "salipām". Kopš iepazīšanās pagāja nedēļa, kad jau starp mums uzdzirkstīja ķīmija. (Tas būtu - otrajā nedēļas nogalē, kad satikāmies, jau viss notikās :D) Un no tā laika arī randiņojām pa nedēļas nogalēm, jo man darba dēļ bija jābūt citā pilsētā, un runājām par būšanu kopā. Par oficiālo datumu izlēmām izvēlēties pirmā īstā randiņa vakaru. Tā laikam skaitās 3. nedēļa kopš iepazīšanās. Bet mums viss notiek ātri, kopā arī sākām dzīvot jau pēc kādiem 2,5 mēnešiem.

Man jau no pirmā randiņa, ja tā vispār var teikt, jo pirms tam bijām draugi un es braucu pie viņa uz 3 dienām tusēt, tad arī paiku pie viņa un tad jau arī viss sākās, kad arī sākam skaitīt mūsu attiecības un gadadienu. :)