Vai Latvijā dzīves līmenis ir audzis?

:D
Domāju,ka obligāti nē.

Es domāju, ka augušas ir cilvēku vēlmes un prasības. Manā un manu vecāku bērnībā nebija mobilo telefonu, datoru, internetu, personīgo auto, kredītu, izklaižu klubos un bāros, katru sezonu jaunas drēbes un vēl daudz kā cita, kam mūsdienās tiek tērēts daudz naudas.

Protams, ir audzis. Uz pēdējo jautājumu nevaru atbildēt, jo pagaidām trūkst drosmes, lai dzemdētu bērnus, tāpēc arī nedomāju par finansiālo pusi.

Ja salīdzina ar Padomju laikiem, tad vēl var pastrīdēties, jo manējiem bija blati un tad jau vis kaut ko varēja dabūt.

Ja salīdzina ar 90-to sākumu, tad domāju, ka ir audzis. Bet vieglāk uzturēt ģimeni nebūtu, jo līdz ar dzīves līmeni, ir augušas arī vēlmes, prasības un citi tēriņi.

Es domāju, ka ir audzis gan. Bērnība bija diezgan pieticīga. Kaut arī abi vecāki strādāja, nu nebija tā, ka nauda bira. Nu tas par 80.-90.gadiem

Nu es salīdzinu savu bērnību ar to,kā cilvēki dzīvo tagad. Man nekad nekā netrūka.

Par cik mani vecāki dzīvo mazā lauku miestiņā vienā no tagad nabadzīgākajiem rajoniem, tad viņi dzīvoja daudz labāk Padomju laikos.

Domāju, ka vairāk var runāt par to, ka līmenis ir nevis audzis, bet mainījies, mainījusies ir valsts iekārta, ir brīvais tirgus, viss ir tik ļoti pieejams, ka nevar salīdzināt to kā auga mūsu vecāki, mēs un mūsu topošie bērni.

Mani vecvecāki un vecākiem ar kkas bik bija, bija diezgan turīgi. Varēja daudz ko atļauties. Strādājagan par medmāsiņu slimnīcā, atslēdznieks un paspēja iekrāt naudiņas mazbērniem un ir sava māja. Tā kā, nē dzīves līmenis ir krities, tāpat kā algas, tikai cenas un maksājumi žēļ, ka nekrītās.

Protams, ka ir audzis.

Domāju, ka nē. Ja agrāk lielākā vērtība bija ģimenei un cilvēki dzemdēja bērnus, jo "tā vajag" un "kā tad tā- bez ģimenes", tad tagad visi 5x apdomās VAI VAJAG tieši finansiālās situācijas dēļ. Finansiāli diez vai vieglāk, manuprāt, agrāk algas bija proporcionālākas izdevumiem. Maizi vairs par 12 santīmiem nenopirksi un benzīnu pa 40 santīmiem arī neieliesi. Šobrīd, manuprāt, viss ir bezjēdzīgi dārgs. Tāpat arī kādreiz nevajadzēja tik DAUDZ, lai izaudzinātu bērnus- apģērbt, paēdināt un izskolot. Tagad vajag datorus, telefonus, u.c. sūdus, bez kuriem sīkie savu bērnību nevar iedomāties, kaut gan kādreizējos laikos bērni spēlējās paši un vairāk darbināja iztēli. Manuprāt, mūsdienās bērns ir lielākas izmaksas, nekā kādreiz.
Es bērnībā biju laimīga par pankūku ar cukuru, zaptsmaizi, divām konfektēm nedēļā, smulējamo kleitu un vienām sandalēm uz visu vasaru- tagad ar tik vienkāršām lietām neiet cauri. Protams, daudz kas ir atkarīgs kā tu audzini bērnu, bet, ja apkārtējā vide ir tāda kā tagad, tas nav nemaz tik vienkārši.
+Manuprāt, mūsdienās cilvēki vairāk dzīvo sev, nevis domā par bērnu dzemdēšanu.

Nu es salīdzinu savu bērnību ar to,kā cilvēki dzīvo tagad. Man nekad nekā netrūka.

Cik es sevi atceros, man arī netrūka, taču esmu dzirdējusi, kā mani vecāki sākuši savu kopdzīvi, kā pelnījuši, ēduši (pēc maniem aprēķiniem vecāki sāka savu kopdzīvi aptuveni ap to laiku, kad Latvija atjaunoja neatkarību), to nevar nosaukt par labiem apstākļiem, mūsdienās tie būtu labāki. Tāpat kāda bērnība bija manai māsai, kas ir 9 gadus vecāka - tā finansiāli bija sliktāka par manējo.

Manuprāt, PSRS laikos bija kaut kādā ziņā vieglāk un bija arī grūtāk. Slikti bija dzīvot komunālajos dzīvokļos un deficītā. Labi bija tas, ka visiem bija kāds stūrītis, kur dzīvot. Visu pieejamo varēja lēti iegādāties.

Bērnus kaut kādā ziņā bija laikam vieglāk audzināt. Nebija tik lieli izdevumi... varbūt kļūdos.. bija daudz aktivitātes ar ko viņus nodarbināt - pulciņi, nevis dzerstīšanās un narkotikas :)

Protams, mūsdienās dzīves līmenis ir audzis.. tehnoloģijas, dzīvokļi, daudzveidība un pieejamība it visā.
Tikai ir pavērušies lielāki kontrasti, mazāk vienlīdzības.. izteiktāka bagātība un nabadzība vienkopus.

Kad mani vecāki uzsāka kopdzīvi 70.gados, viņi varēja atļauties komunalajā dzīvoklī 1 istabiņu. Mēs ar draugu tagad varam atļauties vismaz 1istabas dzīvokli :)
Man bērnībā gardumi un saldumi bija retums, tiešām priecājos, ja bija pankūkas un maize ar zapti. Salīdzinot ar to, tagad kaut katru dienu varu ēst saldējumu, šokolādes (ja vien gribu).
Arī abģērbs bija tikai pāris kārtas un pirka tad, kad vecais bija novalkāts. Zeķes tika lāpītas :) Vai kāda no jums šodien lāpa zeķes? :D

Tagad viennozīmīgi ir labāk.
Labi palikušas atmiņā mūžīgās rindas vikalos. Dzīvoju mazpilsētā. Lai iegādātos kādas piena preces vajadzēja veikalā būt vismaz 8.30 – 9.00, pēc tam bija rinda uz divām stundām. Ap 12.00 piens, biezpiens, krējums bija beidzies un nākoša piegāde – nākošajā rītā.
Biju sapelnījis naudu sporta velisopēdam, bet tā arī nenopirku, jo nevarēju trāpīt veikalā to brīdi kad ir pievedums. 2-3 stundas un viss ir izpirkts. Varējā jau melnajā tirgū dabūt 3x-5x reizes dārgāk.
Veikalos pārsvarā bija preces kuras nevienu īpaši neinteresēja. Pārējo ātri izķēra. Visa dzīve griezās – kur ko var dabūt, kur ko var sarunāt. Lielās pilsētas vēl kaut cik normāli tika apgādātas ar produktiem, tāpēc cilvēku massas no laukiem regulāri šturmēja tos.

Ja salīdzina ar bērnīnu, tad ir audzis, jo bērnībā daudzas lietas vienkārši nebija vai bija grūti dabūt, bet nu nesūdzos ar to kā mani audzināja, jo tomēr ar tādiem līdzekļiem kā bija, esmu labi uzaudzināta, tagad protams visiem iet salīdzinoši labāk.