Kā ir ar Jūsu vīriešiem?

cik ļoti viņi ir mērķtiecīgi, grib dzīvē sasniegt pēc iespējas vairāk, ļoti rūpējas par ģimeni, strādā dažādas haltūras papildus savam darbam

šis ir par manu veci.

Manējais tiecas pēc kaut kā vairāk, tāpēc pats saviem spēkiem visu sasniedzis savā karjerā, kā arī ir šefa labā roka, jo viņš jau sava šefa uzņēmumu uztver gandrīz kā savējo, vismaz ieguldītā darba ziņā nekad neko nepamet pusceļā un ja vajag, tad strādā pa vakariem vai naktīm, bet attiecīgi par to saņemt arī atpakaļ.

Man viņš nav jābiksta, kā arī nespētu būt kopā ar vīrieti kam dzīvē nav nekādi mērķi, un kurš nevēlas izaugsmi.

Jā mans tiecas un brīžiem pat par daudz, tad nākas atgādināt, ka viņam ir arī meitene ( esmu ļoti prasīga pret laika veltīšanu SEV ), lai piebremzē, man nauda nav svarīga esmu no tām meitenēm, kas mīl ar ausīm, man nevajag dāvanas galvenais , lai ir blakus.
Viņš savukārt grib, lai mums nekā netrūktu un grib mani iepricināt un parūpēties :)

Jaunībā manējais bija nu ļoti mērķtiecīgs. Jau 20 gados bija savs uzņēmums, tie mainījās, attīstījās, nomainīja mašīnas arvien uz labākām. Bet ap 30 bija pamatīga krīze, kad visu zaudēja, pilnīgi viss sasniegtais aizgāja pa burbuli. Iestajās apnikums, alkoholisms, nabadzība, nekā nedarīšana un kūkošana sievietei uz pleciem vairāku gadu garumā. Nu pamazām atgūstas, jau gandrīz nostājies uz kājām un atkal sāk domāt par saviem sapņiem, mērķiem, uzņēmumu un normālu sociālo stāvokli ;)

Mans vīrs katrā ziņā nav jābiksta, lai strādā, drīzāk jāatgādina, ka atpūsties arī vajag.

Mans ar nav jābiksta, pats visu dara

kordelia, kad tevi paklausās, tu tik daudz kam esi gājusi cauri...

ne jau visiem ir svarīgas tās karjeras kāpnes, milzīgas algas, utml. Ir arī ģimeniski vīrieši, kam svarīgāks ir darbs bez stresa, toties iespēja pabūt vakaros kopā ar ģimeni. Ja tavs tāds nav, tad kāp pa karjeras kāpnēm pati! :)

Manējais ir darbaholiķis. Nav jābiksta, lai kaut ko darītu, bet drīzāk jāpiebremzē. Vienīgā problēma, viņš ir ļoti sīkumains un bieži vien pārāk ieciklējas uz kādu sīkumu un netiek tālāk.

Taču kopumā - kā jau īstam vīrietim pieklājas - ļoti grib pelnīt naudu, veidot karjeru, būt nozīmīgs un ģimenes galvenais apgādnieks.

Manējais nav karjerists, bet dikti grib, lai ir vēl labāk, tāpēc iet un darbojas. Ņem haltūriņas, iet kursos un darbā tā arī konkrēti pasaka- pārāk ilgi esmu uz vietas, gribu kāpt uz augšu vai iešu prom!

manējais ļoti cenšas,daudz strādā,bet patlaban viņa darbā nav izaugsmes iespējas,tādēļ viņš tver visas iespējas un apmeklē kursus jomā,kura interesē,lai nākotnē varētu nodarboties ar to,kas nes lielākus ienākumus.jā,es nenoliegšu,ka es viņu arī mudinu saņemties,kad šķiet grūti,bet tā ir jābūt.

ne visi ir karjeristi. padomā par to, ka, ja viņš tik ļoti daudz centīsies sasniegt, mekl''es haltūras un aizrausies uzņēmuma veidošanā, ka tam ir savi mīnusi. jums būs ļoti maz laika, ko pavadīt divatā. ja jums nekā netrūkst un nedzīvojat parādos un badā, tad kur vsp ir problēma?
ja gribi pazīmēties, ka esi kruta, pati taisi savu uzņēmumu.
mans draugs es neteiktu, ka pelnītu slikti. bet es neteiktu arī, ka tik daudz, ka mēs varētu naudu neskaitīt. bet es nekad nezāģētu otram par darbu, ja ir viss nepieciešamais. tā ir katra paša darīšana, cik augstu grib kāpt.

Es domāju, ka tas ir ļoti liela mērā arī sievietes uzdevums - ievirzīt vīrieti pareizajās sliedēs, iedrošināt, atbalstīt, pastumt, kad vajag. Bez sievietēm daudzi mūsdienu pazīstamie vīrieši par tādiem nekļūtu.

Runājot par manu vīru, viņš skaidri zina, ko viņam vajag, kas attiecas uz pelnīšanu un karjeru, bet man viņš jāpastumj, jāiedrošina, piemēram, sarunai ar presi, saviesīgu pasākumu apmeklēšanai tādām lietām.

becky, un kā tā ievirzīšana notiktos?

Manējam patīk apgrozīt naudu, vienmēr izdomās kur un kā nopelnīt.
Bieži papildus darbam ņem haltūras, savā ziņā nauda viņam viena no lielākajām prioritātēm.
Es protams neiebilstu, bet reizēm gribas, lai brīvdienas pavada kopā ar ģimeni..

Katram cilvēkam ir potenciāls kļūt par ļoti bagātu cilvēku, ir vienkārši tas jāgrib un jāgrib kaut ko darīt lietas labā. Viss tiešām ir atkarīgs no gribēšanas "kustināt savu pakaļu". Ne visi to grib, gluži vienkārši - tieši tāpēc vieni arī ir milionāri vai tuvu tam un otri vidusmēra cilvēki. Man liekas, ka tas jau ir ielikts kaut kur dziļi iekšā raksturā. Tāpēc nevajag censties nevienu pārveidot. Ja vīrietis ir tāds, kuram komfortabli ir sēdēt stabilā vidusmēra amatā ar satabilu vidusmēra algu, un viņam neprasās vairāk, tad tāds viņš ir un paliks. Nekāda bakstīšana un bikstīšana nepalīdzēs. Ja tev patīk cita tipa vīrieši, tad vienkārši tāds ir jāatrod, kurš būs piemērots tev. Savukārt šis vidusmēra vīrietis jāatstāj sievietei, kurai patīk un apmierina vidusmēra vīrieši, kurai attiecība starp vīrieša brīvo laiku un naudu nosveras krietni par labu brīvajam laikam.
Es sev esmu atradusi vīrieti, kurš ir piemērots man - viņš daudz strādā un attiecīgi arī pelna, bet pēc mana darba laika mēs praktiski visu laiku pavadam kopā, neskatoties uz to, ka visbiežāk darbadienās strādāt viņš turpina arī mājās pie datora, bet tur pat blakus viņš ir un mēs tā pat varam komunicēt arī tajā laikā. Nu manuprāt, kas var būt labāks. Un toties kad mēs atpūšamies, tad mēs to varam darīt tieši tā kā mēs to vēlamies - mūs neierobežo kādas finansiālas robežas.

Bijušajam nebija problēmas. Bija mērķi, idejas un gribasspēks. Darīja visu iespējamo, lai īstenotu. Nepadevās pie pirmās neizdošanās utt. Tas man ļoti patika. Šajās attiecībās, viņš bija vairāk tas, kurš mani mudināja virzīties uz priekšu.
Otrs bijušais bija tāds, kuru vajadzēja stumdīt, bīdīt. Idejas bija, bet pietrūka gribasspēks, ātri padevās. Man vajadzēja, kā tādam cietuma uzraugam, stāvēt blakus, lai cilvēks nepadotos.
Līdz man tas apnika, jo pašai ar sevi jau bija noņemšanās.
Tagad. Nav drauga - nav problēmas :D
Tagad esmu aizņemta pati ar sevi un saviem mērķiem.
Bet viennozīmīgi vēlēšos blakus mērķtiecīgu cilvēku, kurš pats veido sevi, savu dzīvi. Protams, varu atbalstīt, bet ne virzīt uz viņa mērķiem.
Šī cīņa katram pašam jāizcīna.

Mazais pīrādziņ, nu katram noteikti ir individuāli, bet es parasti pastāstu, kādi konkrētā lietā būs ieguvumi, kādas būs pozitīvās sekas, mēģinu pamainīt attieksmi, lai viņš pats gribētu rezultātu, noteikti iepinu tekstus par to, cik neatkārtojams, gurds, skaists un visādi citādi perfekts viņš ir, bet ar uzsvaru uz to lietu, kas man ir jāpanāk. Nu nekā sarežģīta, galvenais nebraukt pa ausīm! :)

Manējais tieši tāds arī ir, bet jāpiekrīt, ka tas prasa daudz laika un arī morālo resursu. Mani, savukārt, interesē kā pašai kļūt mērķtiecīgākai, jo pēdējā laikā mana vēlme kaut ko sasniegt aprobežojas ar jaunas kūkas izcepšanu. (t)

Salome-nu, bet ja gribas cept kukas, tad jacep un, ja neko citu negribi, nedari. Pec laika noteikti gribesi ko jaunu-darit,macities,rikot:)

ai arī mērķtiecīgi kāpj pa karjeras kāpnēm un dzīvē sasniedz augstas virsotnes...!

bet ir jau arī tādi darbi, kur izaugsme vairs nevar būt, respektīvi, tu esi visaugstākajā punktā tieši tajā nozarē, kur strādā! Varbūt tas ir Tavs gadījums?