
Pamatskolā gāju uz skolu ar ļooti smagu mugursomu. Pa ceļam uz pieturu man atšņorējās kurpes, es pietupos uz celīša, lai sasietu. Vienīgi biju mazliet par daudz pielikusies - smagā soma pārslīdēja pāri galvai un es ar galvas vidu pret asfaltu. Nesāpēja, jo biju jau tuvu noliekusies, bet stulbi, jo nevarēju to somu dabūt atpakaļ, nācās speciāli kristu uz sāniem.
Pirms dažiem gadiem ziemā pastaigājos ar draugu pa parku. Skaisti uzsnidzis jauns, baltas sniedziņš. Kalniņš, trepītes saku draugam lai ir uzmanīgs var būt apledojis. Tik līdz es šos vārdus pasaku tā manējais šļūcuz sāna lejā pa trepēm. Būtu jūs redzējušas to izmisušo skatienu.
Es notupusies ( lai nepiečurātu no smiekliem bikses ) kalna galā smejos.
Knapi šito uzrakstīju - pilnīgi apraudājos no smiekliem.
Pamatskolā gāju uz skolu ar ļooti smagu mugursomu. Pa ceļam uz pieturu man atšņorējās kurpes, es pietupos uz celīša, lai sasietu. Vienīgi biju mazliet par daudz pielikusies - smagā soma pārslīdēja pāri galvai un es ar galvas vidu pret asfaltu. Nesāpēja, jo biju jau tuvu noliekusies, bet stulbi, jo nevarēju to somu dabūt atpakaļ, nācās speciāli kristu uz sāniem.