Kā neņemt pie sirds?

:)

Man tas apvalks auga gadu gaitā, izšpot to, kam jāizsāp un saprotot, ka nav jāņem vērā visu negācijas.

Es arī vienmēr apvainojos un ņemu pie sirds, kad kāds paziņa, vai radinieks kaut ko pasaka.

Tatler, piemēram, kādi vārdi Tev liek šādi justies?

Reti gadās, bet tad es pretī arī māku nobliezt, ka nu.

becky, es arī bieži bliežu pretī, bet tas nenozīmē,ka nesāp. Dabūt pa kaklu un iedot otram pretī, nenozīmē,ka pašam nesāpēs. :D

Tikai pieredze un iešana tam visam cauri spēj izaudzēt barjeru. Ir cilvēki, kas visu mūžu ir ļoti viegli aizskarami un iespaidojami. Tad gan ir grūtāk.
Jo vecāka kļūsti, jo labāk izproti tādu lietu kā paškritika. Citreiz tas palīdz, jo īstenībā daudz cilvēku apvainojas, kad viņiem saka taisnību.

es tev teiktu šādi - ka tevi nesāpina citi, bet tu sāpini pati sevi. ja visu, ko tev pasaka, tu uztver kā patiesību, tad loģiski, ka tev sāp. bet tikai tu pati zini, kā īstenībā ir. un kāpēc vsp ir jāuzklausa svešu cilvēku viedoklis? tas gandrīz vsp nav nekā vērts kā vien tas, kādu tu radi pirmo iespaidu. bet čilvēki tik dažādi uztver vienas un tās pašas lietas.
cel savu pašapziņu un neraudi spilvenā katru reizi, kad kāds sāk vaukšķēt. bet, ja visi tev izsaka kādu nepatīkamu lietu un tā atkārtojas, varbūt ir vērts aizdomāties, kā kko mainīt.
ne velti saka, ka pūlis, kas tev gavilē, gavilēs tikpat ļoti, ja arī tevi pakārs. nepakļaujies masas spiedienam un mazāk uzticies svešu cilvēku viedoklim un domām.
ja cilvēki saka ko negatīvu, tas nenozīmē, ka tā nekad nav taisnība. bet tāpēc nav jāraud un jākreņķējas. tev ir jāizdomā, vai tā tiešām ir un vai tu vsp gribi ko mainīt. un, ja tu gribi to mainīt, tad tas ir jādara.

Es arī agrāk tieši iespaidojos no attāli pazīstamo cilvēku teiktā. Ir pagājis laiks un tagad kaut kā tas vairs nav tik sakāpināti. Pirmkārt, esmu iemācījusies neattaisnoties cilvēkiem, kad tas nav vajadzīgs - lai domā, ko grib. Otrkārt, viņi tevi nepazīst.
Treškārt, ja tevi kaut kas aizvaino, padomā, kāpēc tevi tas aizvaino. ;) Varbūt ir deva patiesības tajā, ko citi saka? Lai gan, ja vien neej pretrunā ar sabiedrībā pieņemtajām normām, kādēļ cilvēki izsaka kādas piezīmes par tevi? Kas tam ir par iemeslu?

Ar mani ir tieši tas pats! Ļoti uztraucos ko par mani padomās un pateiks sveši cilvēki, nevis tuvinieki vai draugi... :( Bet es pēc dabas esmu emocionāls cilvēks, varbūt laika gaitā kļūšu mazāk emocionāla, bet šobrīd ir kā ir....

Izanalizēju, vai apvainojumi ir objektīvi. Ja ir, tad cenšos rīkoties savādāk, ja nav- neņemu vērā.

Riot! Nav jau arī tā,ka visu laiku kaut ko saka par mani. Reizēm pati piepušķoju klāt, satraucos,bet beigās izrādās,ka tā nemaz nav bijis.
Arī mani tuvākie saka,ka es visu uztveru pārāk personīgi. Vistrakak ir bijis darbā. Es vienmēr cenšos būt perfekta, laba un lai viss izdodas. Ja man kādreiz kaut kas tomēr nav izdevies un man tas tiek aizrādīts, es to ļoti saasināti uztveru, lai gan tas,kurš aizrādīja, nav gribējis,lai es tā justos.

Man tieši otrādāk - pilnīgi nospļauties par to, ko saka cilvēki no malas, bet ļoti tuvu paziņu un radinieku teiktais nozīmē daudz vairāk, jo tie ir cilvēki, kas tevi pazīst un kas vēl tev labu. Viņu priekšā tad arī gribas attaisnoties.

Runājot par pārējiem - vienmēr ir noderīgi iejusties tā otra ādā, lai saprastu kāpēc viņš/viņa veltīja tev neglaimojošus vārdus vai citādi aizskāra. Galvoju, ka 95% vaina ir viņos nevis tevī :) Nelabvēļi bija, ir un būs neskatoties uz to vai tu esi māte Terēze vai Obama - uzliec filtru visam tam negatīvismam un dzīvo saskaņā ar sevi ;)

Tas laikam no rakstura atkarigs. Mani praktiski nekas neiespaido, es vispar nenemu galva!



Bet tas ir ari minuss - jo dazreiz neieklausos kamaa svarigaa!

man kaut nedaudz palidz racionala domasana un cilveka analize. tad es saprotu tos iemeslus kapec ta rikojas. tad nosmiknaju pie sevis un vieglak paliek:D

Es arī esmu tāda, ļoti jūtīga un emocionāla. Taču man tas nejūtīgums, ja tā var izteikties, nāca ar to, ka dzīvē ir tik daudz citu negatīvismu un problēmu par kurām jāuztraucās, ka par visu kļuva +/- vienalga. Kaut kas līdzīgs principam "nāks jauni sūdi, vecie aizmirsīsies".