Zubris?!?

Citi saka, ka bail, ka labas atzīmes. Bet man atkal būtu kauns, ja mans bērns būtu sliņķis un visur mācītos slikti (var kāds priekšmets nepadoties, bet, ja visi nepadodas, tad atslēgas vārds ir tikai viens - slinkums). Spiestu mācīties kaut vai vasarā, ja rezultāti būtu slikti.

Zubri arī ir dažādi. Man vienmēr bija labas atzīmes, no 7 uz augšu, bet es neko īpaši pie grāmatām nesēdēju - tas laikam saucas viegla galva. Zubre nekad nebiju. Klases gudrākais puisis mācījās tikai uz 8-10, un neviens viņu par zubri nesauca.
Bet citās klasēs bija arī zubri-nūģi, ar kuriem ne par ko citu nevarēja parunāt, kā tikai par mācībām. Viss atkarīgs no paša zubra attieksmes pret pasauli.

Viss, ko varu teikt, kā zubris ar diez gan draņķīgām sociālajām prasmēm - kad cilveki izaug no pusaudžu vecuma, tad sāk cilvēkos novērtēt intelektu un zināšanas. Ne visi, jo vienmēr jau būs, kāds, kam zvaigžņu privātā dzīve un citu sieviešu celulīts būs galveno interešu lokā, bet lielākoties pēc pamatskolas/vidusskolas izveidojas draugu un paziņu loks, ko vieno kopīgas intereses un vēlme mācīties un attīstīties.
Diemžēl šāda situācija mūsdienās nav nekas svešs, jo sabiedrībā nemitīgi tiek kultivēts uzskats, ka cilvēkiem automātiski pienākas viss - nauda, slava, panākumi - bez īpašas piepūles. Paskatieties tik uz mūsdienu tīņu elkiem - realitātes šovu un popmūzikas zvaigznēm, kaut kādiem pašmāju stāriem un cilvēkiem, kuru lielākais nopelns ir smuks ģīmītis vai slavens seksa partneris. Kāds tur brīnums, ka inteliģence, uzcītība un smags darbs tiek uzskatīts par kaut ko stulbu un nevajadzīgu.
Secinājums viens - it gets better. Lai meitene cīnās un iet uz priekšu, jo viņai ir visas iespējas būt lieliskai! To, kuram beigās izrādījusies taisnība - smējējiem vai viņai - tāpat tikai pēc gadiem redzēsim.

Piekrītu, ka viss ir atkarīgs no konkrētā cilvēka attieksmes. Ir tiešām redzēti tie zubri, kas ieķiķina par citu nepareizajām atbildēm, visu laiku cenšas izlekt utt. - ja pieaudzis cilvēks to ignorēs, tad bērns ko tādu diez vai atstās nepamanītu un, protams, sāks aprunāt, jo tāda izlekšana arī man nešķiet normāla, kaut pamatskolu jau esmu pāraugusi.
Savukārt vienkārši gudros cilvēkus apbrīnoju. :)

manā skolas pieredzē tāda attieksme bija pret tiem, kas tiešam zubrījās un kam tiešām nebija ārpusskolas interešu. mums gimnāzijā bija dalījums pa klasēm pēc atzīmēm, mēs bijām it kā gudrākie, A klase, bet, lai arī visi bija tiešām gudri un mācījās, liela daļp aspēja gan tusēt, gan dejot, gan sportot un vēl gleznot :D

Kādreiz skolā mums arī klasē bija tā saucamā zubre, nu arī klusa meitene, bet nu nemīlēja viņu neviens, grūti izskaidrot kāpēc, bet nu līdz pat vidusskolas beigšanai viss tā arī palika, kaut gan smagākais laika periods bija tieši pamatskolā. Manuprāt, vajag vnk komunicēt ar pārējiem un iejusties kompānijā, tad tevi arī cienīs un uztvers normāli. Bet nu katra situācija jau atšķirās...

Priecājos, ka manā klasē nav izteiktu zubru! :D Mums katrs ir zubris tikai vienā priekšmetā, es, piemēram, latviešu valodā, cits ķīmijā, fzizikā utt

Lai gan ir cilvēki, kuriem viss padodas labi, bet tā kā esam maza klase, ne kādā no Rīgas skolām, mēs nekādas negācijas nevēršam pret šo cilvēku, drīzāk apbrīnojam, jo no tā arī mums kāds labums atlec - vielas izskaidrošana vai kas cits! :)
Protams, šis cilvēks ir strādājis pie tā, lai mēs viņu neatstumtu tikai tāpēc, ka ir gudrs, jo viņs ir aktīvs gan skolas dzīvē, gan ārpus tās.