Palīdziet ar padomiem - Vecāku šķiršanās

piedodiet atvainojiet bet kādus tad Jums šeit ir ētikas principi ja ir jāizposta ģimene kurā aug 5 bērni un 2 no tiem ir pavisam maziņi, iedomājieties ko nozīmē bērniem uzaugt bez tēva?

Tavu tēti viņa sasēja, iebāza bagažniekā un ar varu aizveda no jums prom? Vai viņš kā pieaudzis vīrietis pieņēma lēmumu, ka grib ar šo sievieti būt kopā un viņai bija visas tiesības viņam neatteikt?
Jā, es iedomājos, ko nozīmē šķirta ģimene - mani vecāki ir šķīrušies 14 gadus. Un es vēlos, kaut viņi būtu to izdarījuši vēl agrāk, lai nemocītu paši sevi un mani, cenšoties būt kopā, jo bērnam redz vajag ģimeni. Bērnam vajag laimīgus vecākus, nevis kopā grūstošu ģimeni, kurā viens otru labāk redz ejam, nekā nākam.

"Jāizposta ģimene"... vīrietis nav maks, kuru var ņemt un vienkārši nospert.

Man liekas, ka šeit ir mazliet jānomierinās, jāļauj pierimt emocijām. Jo skaidrs, ka meitenei šobrīd vienīgā doma ir — tas kretīns, un visi, kas nedomā tāpat kā es, arī kretīni. Jāļauj kādam brīdim paiet, tad būs labāk redzams, kas un kā.

Lāsma, man ir bijusi ļoti stipri līdzīga situācija. Es saprotu kā Tu jūties. Es šo pāri darījumu esmu spējusi piedot tikai pēc vairākiem gadiem. Tagad varu teikt, ka mamma ir tam visam pārkāpusi pāri - laimīga, skaista, dzīvespriecīga. Viņai apkārt vienmēr ir daudz cilvēku - mēs bērni ar savām otrām pusītēm, draugi, radi. Bet tētim ir tikai darbs. Attiecības mums vairs nav tuvas, dažreiz sazvanāmies, bet tas nav tā brīvi, kad par ikdienas lietām runātu, stāstītu kā iet utt. Man žēl tēti. Viņš ir vislielākais zaudētājs šajā situācijā. Jo jaunā ''mīlestība'' izrādījās vienkārši labuma meklētāja. Bet gimene palika vienmēr uzticīga - tikai nesalīmējama vairs kopā :/ Bet es ticu karmai, kurai priekšā vēl daudz darbiņa... Tajā skaitā, lai sargās labuma meklētāja, kas spēja iet pāri visam.

Lāsma, noteikti vecāku starpā nebija viss kārtībā. Tas, ko redz bērni vai draugi no malas, tas jau maz ko nozīmē, jo notēlot var daudz ko. Tu saki, ka pat tava māte nepamanīja nekādas izmaiņas vīrieša uzvedībā un jūtās, bet es teiktu, ka viņa vienkārši noignorēja. Viņa noteikti ir aizņemta ar mazajiem bērniem un savām rūpēm un nespēj visam izsekot līdzi, sevišķi, ja vīrietis reti ir mājās un ir aizņemts ar savām darīšanām. Tādas lietas nenotiek vienā sekundē... Noteikti tavs tēvs jau labu laiku atpakaļ bija piekusis no savas dzīves, no rūpēm, no stresa, no bērnu bara, rūpju pārņemtās sievas un saimniecības, parādiem u.tml. Tad nu tādās situācijās mīļākās parādīšanās nav nekāds pārsteigums.
Tas viss gan neattaisno gļēvulību un nodevību, bet vienkārši palīdz izprast situāciju.

Tu neko nevarēsi padarīt šajā situācijā. Vienīgi vari atzīties tēvam, ka visu zini un izstāstīt, ko tu par viņu domā. Tikai izteic bez histērijas un emociju izvirduma. Tā sausi un stingri.

Šobrīd atbalsti māti. Skaties, kas ir svarīgāks - parādu nomaksāšana un finansiālā atbalstīšana, atbalsts mazo bērnu audzināšanā, kopīga un biežāka laika pavadīšana, vai kāds izbrauciens/ceļojums. Ļoti iespējams, ka tēvs izdauzīsies un atskries atpakaļ. Tā mēdz notikt līdzīgās situācijās...

Un nobeigumā vēl mans subjektīvais viedoklis - es nekad nepieļautu attāluma attiecības ģimenes dzīvē kā normu. Nauda nav galvenais ģimenē, bet gan nepazaudēt saikni un tuvību. Un ar attālumu tas tiek zaudēts vienmēr. Jautājums tikai cik ilgā laikā...

Lāsma, ar mammas mīlestību vien nepietiks. Ja reiz viņš aizgāja, tad iemesls bija.

Par 2.sievietes morāles normām es nerunāšu, jo nesaprotu šīs sievietes. Es nebūtu ar mieru, ka 5 bērnu tēvs (arī 1 vai 2, ne par to stāsts) pamet sievu un bērnus manis dēļ. Varbūt es va'rētu būt kopā ar vīrieti, kuram ir bērns, bet tikai tad, ja es nebūtu iemesls, kā dēļ izjūk laulība.

Paldies Lola.
neons- mans subjektīvais viedoklis par tādām attiecībām ir tieši tas pats, tāds ir arī manai mammai, bet tētis vienmēr gribēja māju, mēs dzīvojām skaistā 3 istabu dzīvoklīti, un tētisreti brauca stradāt uz ārzemēm, bet viņš gribēja māju, un tās dēļ bija gatavs uz to, arī mammai tāpat kā man bija svarīgāk būt kopā, bez mājas iztiktu, bet viņš to ļoti vēlējās. nav tā ka mana mamma izdarīja spiedienu,ka naudas dēļ vajag dzīvot šķirti.

Anne - es tev pilnīgi piekrītu, arī mani uzskati ir tādi.. bet es neesmu tā sieviete.

Lāsma, tas, ko tu šeit raksti dusmās ir vienkārši smieklīgi. Saprotu, ka dusmas, aizvainojums šobrīd ņem virsroku, bet paskaties uz to no cita skatu punkta. Es pati esmu bijusi tieši šādā situācijā. Nē, īstenībā mans gadījums bija vēl sliktāks, bet runa nav par to. Pēc kāda laika, kad dusmas paries un kad mamma arī būs samierinājusies ar situāciju, tu sapratīsi, ka varbūt pat labāk, ka notika tieši tā. Arī es ļoti ilgi dusmojos uz tēvu, domāju, ka nekad nepiedošu. Ejot laikam es vienkārši sāku pieņemt to. Šobrīd - pēc vairākiem gadiem, mums ar tēvu ir ļoti labas attiecības, zinu, ka vienmēr varu lūgt padomu vai palīdzību un pat tas, ka viņš nedzīvo LV un viņam ir jauna ģimene, nav nekāds šķērslis, regulāri sazvanāmies un braucam viens pie otra ciemos. Paies laiks un tu pati sapratīsi, ka nevajag turēt ļaunu prātu. Viņš tomēr ir tavs tēvs un vienmēr tāds būs.

Un man šķiet ka viņš nesaprot, jo kad mamma pirms 3 nedēļām aizlidoja pie viņa uz nedēļu, viņš solījās ka pārtrauks, ka nožēlo, esot viss bijis ideāli, kā viņa teica kā trakiem jauniešiem, mīļums, sekss 3 reizes dienā, kopā pavadīts laiks, bet kā viņa atbrauca atpakaļ ( es varēju bērnus pieskatīt tikai nedēļu) pagāja nedēļa un viss sākās, atkal redzam telefona rēķinā ka stundām vakaros runāts pa telefonu, ka nauda skaitīta tai sievietei, ka viņa uz viņa epastu savus kailfoto sutijusi u.tml.

Es nespēju noticēt ka viņš tiešām mammu nemīl. Bet pēc uzvedības šķiet ka ir gan viņam pilnīgi vienalga.

Lāsma, es jau nesaku, ka kāds no jums piespiedu kārtā izvēlējās dzīvot šķirti, bet nu kāpēc bija jāatļauj vīrietim braukt prom? Nu grib māju un kas par to? Ja nevar naudu nopelnīt kopā dzīvojot, tad nevajag tukši sapņot...

Neons, man liekas, ka diskusijas, ko vajadzēja vai nevajadzēja, šajā situācijā ir liekas. To vairs nevar izmainīt.

Bet ziniet, labāk slēdzam šo diskusiju, jo te jau jūs braucat virsū tikai ar pārmetumiem un saviem viedokļiem, es to nelūdzu, diskusijas jautājums bija pavisam cits, proti, KĀ palīdzēt mammai, jo nespēju noskatīties kā viņa cieš.

Slēdzam diskusiju, izvēle ir mana un es zināšu kāda ir mana attieksme, to ietekmēt es nelūdzu.

Mani vecāki izšķīrās salīdzinoši nesen,ja vēlies vari man uzrakstīt privāti un parunāties par to,bet publiski es sīkumos nerunāšu.

Atrodi mammai vīrieti.

Anne, ja māte vēl tiekās ar tēvu un viņiem pat ir bijis kaislīgs sex neskatoties uz to, ka šim ir mīļākā (šito es nekad nesapratīšu), tad vēl ir iespējams runāt par to, lai vīrietis brauc beidzot mājās. Kā izskatās, vīrietis sēž uz diviem krēsliem vienlaicīgi. Viņam ir jāiedod "maģiskais"spēriens pa pakaļu, lai tak beidzot izvēlās vienu krēslu - atgriežās mājās pie ģimenes vai arī izvāc mantas un pārvācās pie mīļākās. Parasti, kad tādas vieglprātīgās mīļākās saprot, ka viņām tagad šīs vīrietis tiek uzdāvināts ar visām mantām un ģimenes klapatām, tad izrādās, ka viņām tāds nemaz nav vajadzīgs. Un viņas pašas aizbēg...

Nu, ok, Neon, varbūt Tev taisnība, jā. Sievietei bija viņam jāliek izvēlēties uzreiz, nevis ļaut gulēt 2 gultās.

Par principiem un škiršanos uzreiz laikam var nerunāt, jo tomēr te ir 5 bērni.

Tēti negāni, labāk tam patērēto enerģiju izlieto mammas stutēšanai. Kā palīdzēt - būt blakus, tā arī ir vienīgā atbilde. Sāpes viņas vietā, diemžēl, Tu neizsāpēsi.

Neons - mana mammai aizbrauca, jo viņa vēljoprojām grib cīnīties par šīm attiecībām, neskatoties uz to ko tēvs dara.

Lāsma, es saprotu. Tad nu izteicu savu viedokli kā šī cīņa, manuprāt, būtu jāizcīna. Man liekas, ka jebkāda vecuma vīrieši pašā būtībā nekad nemainās - viņiem ir tendence neuzņemties atbildību par savu rīcību. Arī tavas ģimenes gadījumā - viņam ir mīļākā un ir arī likumīgā sieva ar bērniem. Vai nav forši?... Un pats dzīvo tālu no abām divām (cik saprotu). Nu ideāla dzīve kungam!... Izrunājies ar mammu, pamudini viņu kaut kā radikālāk rīkoties, lai vismaz vīrietis nedaudz sarosās, savādāk tā var ļoti ilgi turpināties...

Tādā gadījumā konstruktīvs padoms no manas pieredzes - atceros, kā es tētim pirms daudziem gadiem lasīju lekcijas, kad viņa otrā (jā, otrā!) sieva ar bērniņu uz rokām gaidīja viņu mājās, kamēr viņš strādāja (un ne tikai) ārzemēs. Nelīdzēja. Ne lekcijas, ne manas dusmas, ne mani liriskie un sirdi plosošie monologi. Līdzēja vien tas, ka viņa ar visiem bērniem aizkūlās dzīvot pie viņa, apgrieza visu dzīvi kājām gaisā - nu jau skoļko zim, skoļko ļet kopš tiem laikiem pagājis, bet saticīgāku un mīļāku pāri nav nācies redzēt. Vismaz ārēji. Lūk, Tev iedarbīgs ieteikums, ja mamma tiešām grib brist tos dubļus un cīnīties.

Pirmkart atslabsti, ievelc elpu un leni izelpo. Ta dzive diemzel notiek. Neviens nav jaienist un berni tevu nepazaude tikai tapec, ka vecaki skiras.

Tu NEKAD nespesi izprast mates un teva attiecibas ka sievietes un viriesa attiecibas NEKAD! Un neticu, ka mate stastis meitai savas patiesas nojautas utt. Neticu, ka mate ta veletos savu benru visa iesaistit un sapinat.