Katrs vīrietis potenciālais bērnu tēvs?

Izsktās, ka Tev vienkārši sāp dzīvot :-O :D

sāp dzīvot

Redz sievietes grib bērnus, jo tas ir emocionāli pieņemts lēmums smadzenēs špricējās pareizās ķimikālijas un viņa gūst siltumu savā ēm teiksim sirds apvidū no domas par to vien.

Bet man kā testasterona hormona pārstāvim, kurš ir spējīgs izslēgt emocijas un uz visu paskatīties no racionālās puses ir dziļi filozofiskie iekšējie konflikti. Vairoties vai nevairoties.

Protams daikts manī vispār neklausās viņš redzot svārciņus plīvurojam uz ielas kādai jaunkundzītei visu laiku man saka priekša '' davai uz priekšu ko tu gaidi, es tūlīt ka celšos ''

Tad visa šī pamatā ir tas, ka gribi vairoties, bet negribi atbildību un sekas? Vai arī gribi atbildību un sekas, bet nav ar ko vairoties? :D
Es tiešām nesaprotu, par ko un kāpēc Tu te tagad tā..
Katrā ziņā ar to mēs, cilvēki, esam īpaši, ka protam instinktus kontrolēt.

Tad visa šī pamatā ir tas, ka gribi vairoties, bet negribi atbildību un sekas? Vai arī gribi atbildību un sekas, bet nav ar ko vairoties?
Es tiešām nesaprotu, par ko un kāpēc Tu te tagad tā..

A es gan sapratu, tas ir elementāri - viņam gribas pašu vairošanās procesu, bet bail bērnu laist pasaule, jo nākamā paaudze droši vien būs sačipoti, nozombēti vergi, kas, ja paveiksies, kalpos saujiņai to, kas sēž piramīdas galā.

ARī esmu par šito daudz domājusi, bet nu jau par vēlu. :D

Katrā ziņā ar to mēs, cilvēki, esam īpaši, ka protam instinktus kontrolēt

Nū... Neesmu tik pārliecināta par to. Vēl ir milzums instinktu, ko nekontrolējam. Arī fiziskie refleksi.

Nē,neko tādu es nedomāju ,jo bērnus negribu,līdz ar to pieņemu,ka nekādu zemapziņas domu par to kā uztaisīt to,ko es negribu redzēt tuvāk par 10 metriem,man nav.

Dažreiz labākās zāles ir vienkārši domāt mazāk ;) It kā kāds vecāks savam bērnam nevēlētu to labāko... Pasaule ir tāda, kāda ir, un tas, ko viņš vai kāds cits var darīt, ir uzaudzināt no bērna labu cilvēku. Un pacensties pasargāt no čipa galvā :D
Ance, un instiktus tak protam kontrolēt :D Neviens mežā neskrien un neauro pavasara maurus, redzot kaķi uz ielas, neredz tajā gaļas gabalu, un tāpat netaisa bērnu pie pirmās izdevības, bet gan cenšas apdomāt sekas.
Refleksi jau ir cita lieta :)

instinktus mēs nekontrolējam, jo tie ir iedzimti. slāpes un izsalkums ir primārie instikti, aizsarginstinkti, spēku ekonomijas instinks, rotaļāšanās instinkts, dzimtas turpināšas instinkts u.c. varētu turpināt. nu iedzimti tāpat, kā beznosacījuma refleksi, bet nosacījuma refleksi jau iegūti dzīves laikā.

Es uz savējo tikai pēdējā laikā sāku novertēt kā potenciālo bērnu tēvu. Vinš ir skaists,gurds un veselīgs noteikti no tāda vīrieša gribētu bērnus. Bet kad eju uz randiņiem noteikti par to nedomāju.Tas nāk tikai ar laiku.

tas, ka esam iemācījušies kaut kādu sociālu uzvedību, nenozīmē, ka tie instinkti klusē, tāpat tie diktē visu, ko mēs darām, bet mēs to neapzināmies, gribam domāt, ka tā ir mūsu griba, ne māte daba.

Interesanta tēma. Nekad par šo nebiju aizdomājusies, jo likās, ka tā nedaru, bet padomājot sanāk, ka zemapziņā tomēr daru gan.
Respektīvi - ja pirmajos randiņos vīrietis sevi parāda tādā veidā kāds man nepatīk (piemēram, pārmērīga alkohola lietošana, lamāšanās, kaušanās dzērumā, necieņa pret citiem utt.), tad jau automātiski nospriežu, ka ar tādu nebūs pa ceļam, kur nu vēl domāt par kopdzīvi vai ģimenes veidošanu.
Ja vīrietī ir visas tās lietas, kuras meklēju, tad arī pastiprinātāk pievēršu uzmanību tam kā attīstās mūsu attiecības, jo domāju par tām ilgtermiņā.

Tādā ziņā kad jūs ejat uz randiņu uz vīrieti zemapziņā jau plānojat 4-7 gadus uz priekšu un uz katru vīrieti skatāties kā potenciālo partneri bērnu radīšanai un ģimenes veidošanai ?

Ja jau zemapziņa.. tad jau īsti nevaru atbildēt, vai tā ir.. jo zemapziņa ir ārpus apziņas :D
Par sevi varu teikt tīri apziņas līmenī... protams, viss tiek vērtēts. Ja puisis stāsta, ka viņš nezina nākotnes mērķus.. varbūt palasīs zemenes, varbūt strādās polietilēna rūpnīcā uk.. loģiski es viņā nesaskatu potenciālu partneri.. tāds cilvēks nezina ko iesākt ar sevi.. kur nu vēl bērnus radīt :D
Tāpat arī tiek vērtēti ģenētiski defekti... atļukušas ausis piemēram.. jo pastāv lielāks risks, ka bērniem tādas būs :D

Viss ir skaisti un jauki, tikai vienu gan es nesaprotu. Kādēļ vīrieša un sievietes nesaderība jāmēra ar ģimenes mērauklu? Pēc būtības, sekss ir fiziska nepieciešamība, kas pastāvējusi visos laikos, bērni ir pienākums pret sabiedrību. Bet neviena normāla, sevis cienoša sieviete blakus nevēlas dzērāju - manjaku, tāpat kā normāls vīrietis nevēlas sievieti netīru fūriju.
Un šiem aspektiem nav nekāda sakara ar zempaziņā iztēlotu dzīvi. Kaut vai tādēļ vien, ka tad katrs romāns nozīmētu vēlmi pēc bērniem un konkrētās sievietes uz mūžiem. Un tas savukārt, šķiet neloģiski visos iespējamos veidos.

Ka tik tu neesi Burgerboy. Burgeris arī sūdzējās ka viena meiča neiedeva, un rekā jau ar prostitutam ņemies. :D

man ir gruti spriest, jo skiet, ka sada veida domasana ir vairak raksturiga sievietem(vecakam), kuras zin konkreti ko velas no dzives un nevelas velti laiku teret cilvekam, kurs nav ta verts. jaunas meitenes par to parasti nedoma...kaut man skiet, ja mes tomer liekamies gulta ar cilveku, tad vienmr pastav iespeja tikt pie bernina un vai ta persona butu laba teva lomai un tev ka sievietei? tapec reizem domaju, ka it seviski jaunam meitenem nav verts pisties ar visiem pec kartas, jo klumites gadijuma ir vai nu jataisa aborts vai jabut vientulajai maminai, vai ari jamegina veidot attiecibas ar cilveku uz kuru sirsnina "nedreb", tadejadi pielaujot domu, ka tas istais vel atnaks, un ja atnaks, tad vienmer rodas problemas talak, jo ir berns, un svesi siev./ vir. otra bernus nekad nemiles(vismaz ka savejos).fakts.

Nu vsp es gāju uz randiņiem ne jau tāpat vien, lai man būtu ko pastāstīt draudzenēm. mans mērķis bija nopietnas attiecības. tas, vai ar to cilvēku tādas izveidotos, galvenais priekšstats jau rodas pirmajā randiņā. tas nenozīmē, ka jau izplānoju kāzas, bērnus un kopīgu mājvietu, bet vismaz interese man par viņu jābūt un šādā gadījumā viņš mani nevar uztver kā kādu gadījuma izklaidi. ar laiku jau cilvēks parāda sevi vairāk un vairāk, un kas zina, varbūt arī es pirmā saprotu, ka mēs neesam viens otram piemēroti.
tie, kas meklē vieglprātīgas un īslaicīgas attiecības, 'viņiem, savukārt, ir nedaudz sāvādāki mērķi, bet interese tāpat ir un paliek pirmais.

Kas garantēs kā fiziski spēcīgus tā gudrus bērnus, kas būs spējīgi veiksmīgi konkurēt sabiedrībā.

nu šī daļa teorijas manā izpratnē ir tāda, ka es nemeklēju vīrieti, kurš ir gudrs tikai tāpēc, lai man būtu gudri bērni. man vnk izteikti riebjas stulbi vīrieši, kas neko daudz tālā par aliņiem un tml. lietām nezina. man nebūtu ar šādu vīrieti vnk par, ko runāt kā tas ar lielāko daļu mūsdienu mana vecuma vīriešiem.
protams, es arī bērnam negribu "stulbu tēvu", kurš nevarētu kaut vai palīdzēt izpildīt mājasdarbus.

a vispaar kāda zin par telegonijas principu :D

Tā kā man ģimene ir svarīga un bērniņu/us vēlos, arī jauku un gādīgu bērnu tēvu, tad, jā, es visnotaļ jau pašā sākumā sāku izvērtēt to, kāds viņš ir būs ģimenes cilvēks. Esmu bērnu mīle, tāpēc nespēju satitkies ar puišiem, kuri no bērniem mūk vai vienkārši ieraugot bērnu, met tam lielu līkumu.

a vispaar kāda zin par telegonijas principu

Zin. A kas?

A es gan sapratu, tas ir elementāri - viņam gribas pašu vairošanās procesu, bet bail bērnu laist pasaule

Jā Ance pareizi saprata. Es nesaprotu, kam tie bērni ir vajadzīgi vai ir arī kāds cits cēlāks mērķis, kā tikai savam priekam un savu gēnu turpināšanai.

Ja paskatās pat valstiskā līmenī, visi tikai pārsvarā darbojās tikai savās interesēs, kaut vai papētot politiskās partijas, visi tikai bīda '' savējos''

Un vēl lielākas, šaubas par bērnu radīšanu izraisa sabiedrības pārspīlētā, tieksme pēc materiālisma un varas visi tikai kāpj viens otram uz galvas. Visur valda attieksme pājat uz visu, ka tik pašam labi.

Līdz ar to cilvēki tiek vērtēti tikai pēc viņu produktīvās, kapacitātes un cik no viņiem var noslaukt un kā viņus var izmantot savā labā pēc iespējas mazāk sniedzot pretī.

Tad varbūt, kad cilvēku daudzums samazināsies līdz kritiskam līmenim un visi nebūs tik ''aizvietojami'' sabiedrība sāks uz cilvēkiem, kā uz vērtību, jo bez viņiem nekas uz priekšu neies. Nevis kārtējo detaļu dzinējā, kuru var nomainīt jebkurā laikā.

Nu tas tā mazliet filozofiski aizdomājos :D