Briedums

Es vienmēr attiecības esmu veidojusi uz racionāla pamata, nekad tur nav bijušas iesaistītas ne kripatiņu jūtas. Bet vai tāpēc es būtu nobriedusi? Man liekas, ka tieši otrādi. Tikai ar pieredzi sāku saprast, ka diemžēl jūtas ir vajdzīgas arī.

17 gados bija nopietnas attiecības, to vēlējos, bet sanāca nebūt uzticīgai, bet puisim atzinos un attiecības ilga 2,5 gadus, vairāk šo laiku uzskatu par "skolu", guvu pieredzi, pēc šķiršanās bija šis tas nenopietns un brīdi, kad neko negribēju, bet šobrīd (21 gads) esmu gatava nopietnām attiecībām, nesen uzsāku attiecības un ceru, ka nu viss būs nopietni, mācos no kļūdām.
Bet vispār jau laikam atkarīgs no katra cilvēka, viņa domāšanas un vēlmēm, kāds grib iesaistīties attiecībās, citam neko nopietnu neprasās.

Man šķiet, ka briedums ir izpratne un vēlme uzņemties atbildību par savu rīcību, par tās sekām. Sapratne par to var rasties dažādos vecumos, domāju, ka tas saistīts ar audzināšanu.

Attiecību ziņā domāju briedums nozīmē to pašu - sapratni, ka esot kopā ar kādu t esi atbildīgs viņa priekšā. Izlemjot būt atttiecībās jūs it kā noslēdzat līgumu - nekrāpt, cienīt, rēķināties un taml. Tomēr domāju, ka partnera izvēlē glužu tikai uz prātu, loģiku nav vēlams paļauties. Tur ir jābūt abiem gan prātam, gan sirdij. Ar prātu jāsaprot vai jūsu dzīves ceļi var būt saistīti - vai jums nav pilnīgi atšķirīgs viedoklis par fundamentālām lietām, piemēram, bērnu audzināšanu. Bet ar sirdi ir jājūt šīs emocijas, kuras ar loģiku nu nekādi nevari uztaisīt, vai nu ir vai nav. Ja apvieno abas lietas, tad man šķiet iznāk tāds ideālais modelis.

Sofija, tā viš i :)
Tādā gadījumā izveidojas tāds kā ģimenes zelta modelis! :)

Nezinu, vai tas bija briedums, bet man pamats zem kājām parādījās, kad man piedzima bērns. Tagad esmu ārkārtīgi uzmanīga un cenšos būt ļoti gudra attiecībās ar citiem cilvēkiem, ko agrāk vispār ignorēju - teicu, ko gribu, darīju, kā gribu.

Zinu, ja es kādreiz izšķiršos no drauga, nākamais man būs pēc kāda laika un pēc ļoooti garas izvērtēšanas, lai tas arī būtu pēdējais vīrietis manā dzīvē, jo man nekāda mētāšanās vairs neder.

Un Sofijai arī varu piekrist. No sevis varu piemetināt, ka tas briedums, kad sāc uzņemties atbildību par savu rīcību, bieži iestājas pēc kaut kāda kapitālā dzīves aplauziena, kaut kāda notikuma, kas sagrauj tavus līdzšinējos uzskatus par dzīvi. Tāpēc ir cilvēki, kas nekad nenobriest ne tikai attiecību ziņā, bet arī citādā.

es visu laiku domāju, ka vienmēr biju gatava nopietnām attiecībām, bet tā pa īstam biju tām gatava tikai gadu atpakaļ. nu faktiski arī šo laiku arī dzīvoju kopā ar draugu.
līdz tam es iemācījos (arī tagad daudz ko mācos) cienīt otru cilvēku, pie grūtībām uzreiz necelt spuras gaisā, bet censties runāt. man nav vajadzīgi vairāk citi puiši un nav bailes no tā, ka - kā tad tā, es tagad visu mūžu dzīvošu kopā tikai ar vienu cilvēku? a ja nu būs kāds labāks? ko tad?
tas bija tas, kas mani visvairāk biedēja. tagad es no tā nebaidos. nu man ir 23 gadi. drīz būs 24.
uzskatu, ka ļoti reti, kad cilvēkiem jau 17 gados ir skaidras vērtības un gatavi nopietnām attiecībām. manuprāt, vīriešiem šāda domāšana parādās vēl vēlāk. nu tas tā, cik esmu pamanījusi. protams, ir izņēmumi, bet tādi ir vienmēr.

Perversā - varbūt tev vnk vajag (varbūt arī nē, bet pamēģini) veidot attiecības ar vecāku vīrieti. ar vecāku es nedomāju 20 gadus vecāku, bet nu nedaudz, bet katrā ziņā gudru vīrieti, bet ar nopietniem mērķiem. nav viegli, bet liela daļa vienaudžu tomēr grib tikai skriet riņķī, iepatīkas cita, aizskrien citur utt. protams, tā var būt arī ar vecākiem, bet nu tomēr tas briedums lielākajai daļai pienāk.

Es nerunāju par kāzām un bērniem, bet par šo vienkāršo jēdzienu - nopietnas attiecības, kur jūs sev apsolāties būt uzticīga vienam, nesāpināt otru, censties ''nemest'' ārā to, kas saplīsis. Vai varbūt tas nav atkarīgs no vecuma, bet no cilvēka , kurš trāpās? Kā jums šķiet?

No ta mirkla, kad saka interest viriesi. Ne, ta nebija pasaizliedzigu motivu un moralas nostajas vadita attieksme, man ta vienkarsi labak patik, novieglpratigam attiecibam man nav nekada kaifa (lasit: no seksa bez abpusejas patiesas milestibas).

Man šķiet, ka briedums ir izpratne un vēlme uzņemties atbildību par savu rīcību, par tās sekām. Sapratne par to var rasties dažādos vecumos, domāju, ka tas saistīts ar audzināšanu.

nepiekrītu. ja ir izdarījis kko ne tā un ir pieķerts tieši tajā brīdī kad to dara, tik un tā ir jāmēģina kkā izlocīties un atrunāties, nemaz nerunājot ja nepieķer. tas ir noslēpums vieglai dzīvei.