Nav pirmā reize kad tā jūtos . Bet man tas tik ļoti riebjas. Un es gribu zināt -kāpēc puiši ,kuri vispirms izrāda interesi ,sākumā redzu ka tiešām patīku.. Bet kā kaut kas veiksmīgi turpinās- pret mani izturās kā pret es pat nezinu ko... Tik dīvaini. Liekas ,ka vēlāk tēlo ,ka patīku un es jūtu to ,ka nav vairs tā lielā patikšana. Priekš kam tēlot?
Tas ir tā ,ka atvadās ar prieku ,sasveicinās ar prieku, bet neraisa puisis sarunu, es palieku pie izvēles- saruna beidzās, vai pašai kkas visu laiku jājautā, itkā man to vajadzētu. Par mani nekādas intereses, tikai tik cik apjautāties ,lai būtu "apjautājies par mani" un itkā viņam pēc- -čau! :) ko dari, kas jauns? - būtu padarīts darbs. Neviens neliek rakstīt, tikties... To jau pats itkā vēlas. Es varbūt kaut ko svarīgu nesaprotu, neizdaru kā vajag? Esmu var teikt izmisumā, šovakar atkal tā pa ilgiem laikiem sajutos. Nesaprotu kur problēma... Man raksturs dīvains ,es neizskatos gana labi vai man uz pieres rakstīts " pačakarē mani, esmu lose" :(
2829
