Viss ir atkarīgs no tā, kā uz lietām skaties. Tu ļoti labi vari mainīt savu dzīvesveidu, ja mainīsi savu domāšanu. Agrāk, ka bija maz naudiņas, visādi našķi likās labākais, ko var vēlēties. Bet šobrīd man tāds samērā labs uzturs nāk dabiski. Pērku to, kas ir garšīgs un veselīgs, izvēloties produktus priecājos, ka, piemēram, spinātos ir tik daudz vitamīnu un dzelzs, priecājos, ka ādai tas patiks un uzņemšu vajadzīgo dzelzi. Priecājos, ka jogurts apgādās ar olbaltumvielām, rieksti apgādās ar labajām taukskābēm utt..
Tā kā neēdu gaļu, uzturvielas cenšos dabūt ar dārzeņu/augļu/piena produktu palīdzību.
Kad staigāju pa veikalu, man kārojas tieši auglīši, spināti, sieri, jogurtiņi, jo zinu, cik garšīgi tie ir un cik labi organismam. Man vienkārši patīk ēst pilnvērtīgu pārtiku. Man ir bauda ēst, ja zinu, ka tas ir garšīgi un pie tam pilni ar vitamīniem, šķiedrvielām, minerāliem utt. :)
Šokolāde, čipsi.. Reizi pusgadā sakārojas, varbūt biežāk, bet nekad sev neliedzu. Ja kārojas, kārojas, nākošajā dienā vairs negribēsies un būšu atpakaļ pie visa cita garšīgā un labā. :) Bet visbiežāk man ir žēl naudas, ko izdotu par absolūti bezvērtīgu pārtiku, ko nopērkot tiek maksāt principā par ķīmiju+mārketingu.
Tāpat pērkot dzeramos - gāzētos dzērienus neemsu pirkusi gadiem. Jo tie gluži vienkārši nav manam organismam vajadzīgi. Tad pērku vai nu tīru negāzētu ūdeni, dažreiz kādu zaļo tēju, bet visbiežāk sulu (īpaši labi, ja svaigi spiesto) - vitamīnu spirdzeklis, un organisms atkal ir laimīgs.
Hesīšos, makdonaldos ieeju varbūt reizi gadā, kad draugi iet. Tad kompānijas pēc paņemu kartupeļus..