Kurš ir uzdrīkstējies pamest studijas nedaudz pirms finiša?

Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka pamest studijas pirms finiša ir gļēvi. Ja tik ilgi ir novilkts, tad var paciesties, saņemties, saraut un izvilkt līdz galam.
Domā pamest dakterīšus??

Pamest gribējies ir vairākas reizes, bet nekad tā nav apsvērta kā reāla ideja.

Es vispār esmu audzināta novest lietas līdz galam un iesākto pabeigt, pie tā arī pieturos.

Ja jau tik tālu ir tikts, tad pamest nevat savādāk viss vējā...

Kam tas vajadzīgs?

Neesmu spējusi. :D Izaicinu sevi pabeigt, tad jau redzēs... :)

Es nezinu. Ja man ir jāmocās jau no 2.kursa. Maz laika paliek paša vēlmēm un aktivitātēm - futbolam, fitnesam; nauda medicīnā tik viegli nenāk; med.personāla kolektīvi mēdz būt drausmīgi; tad vēl visas tās attiecību likstas. Man, maigi sakot, viss līdz kaklam. Vienīgi tas, ka medicīnu pavilkt es varu, eksaktās lietas man padodas.

Mans draugs pameta kaut kur martā....es domaju, ka tas ir stulbi, jo man viņa studiju izvēle ļoti, ļoti patika, bet viņš esot sapratis, ka tas tomer nav tas ko viņš vēlas.

Dakteris, nu pacieties tak. Pēc tam uzsitīs sev uz pleca.
Nav vērts pamest mācības, mirkļa iegribu dēļ.

Dakteri, nu mans brālis tagad ir rezid. 2.gadā, protams, ka bija šausmīgi grūti, pirmie trīs gadi, bez naudas, bez nekā, vecāki nedeva ne santīma, bet tagad ir priecīgs, ka pabeidza! Turies, tā ir izglītība, kura ir tā vērta!

Cik Tev vēl ir atlicis?
Tev tam visam laika būs pēctam ar atliektiem galiem. Vai nav vērts paciesties nedaudz, lai Tev būtu grāds un Tu būtu kaut kas? Savādāk pametīsi un laiks, kuru tērēji mācībām būs kā misenē izmest, neskaitot to, ka pilnveidoji zināšanas. Diploms nebūs......

Un ko Tu darīsi, ja pametīsi- spēlēsi futbolu un nodarbosies ar fitnesu?

Hobiji ir hobiji, un tie ir priekam, paredzēti brīvajam laika.

Pat ja pametīsi, viss būs jāsāk no jauna kādā citā jomā un tas būs vēl grūtāk, turklāt, ja medicīna vēl pie tam padodas.

Aizeij izvēdini gavu, atpūties un turpini iesākto.

Ko darīt, ja es neredzu sevi kā ārstu? :D Tāpat vienkārši pabeigt, lai diploms kabatā?

Es vispār esmu audzināta novest lietas līdz galam un iesākto pabeigt, pie tā arī pieturos.

Man tas pats.

Dakter, tu budžetā? Nu, ko nozīmē neredzi? Pats saki, ka padodās. Noteikti ir, kāda specializācija, kas tevi saista.

Es esmu 4.kursā, vēl atlikuši tikai eksāmeni šogad, bet nu man izjuka attiecības tieši svarīgākajā brīdi.

Medicīna taču ir tik plaša, pat ja nebūsi ārsts vari darboties farmācijā, uzsākt savu biznesu, atvērt privātpraksi un tio tikai vadīt, iespējām nav robežu.

Skaidrs, aplaizi savas attiecību rētas un turpini studēt. Šādā emocionālā stāvoklī tu neko neredzi, ne ārstu, neko. Turpini iesākto un būs ar kārtīgu izglītību, nodrošinātu darbu. Āmen.

Es tikai un vienīgi nenodevu bakalaura darbu, eh... Tieši tagad, maijā! Braukšu uz ārzemēm pelnīt naudu, lai samaksātu par atjaunošanos septembrī. Salūzu ļoti, nespēju neko, prāts bija vienkārši apmāts... Tiešām ceru, ka atsākšu septembrī, viss, kas man jāizdara ir ap 400 Ls jānopelna līdz septembrim un tad no septembra līdz decembrim jāraksta bakalaurs...

Es vienmēr cenšos pabeigt iesākto līdz galam un to arī iesaku Tev:)
Protams, ir dažādas situācijas, bet piemēri man apkārt, kuri pametuši nav bijuši veiksmīgi. Draudzene pameta jurisprudenci pirms bakalaura nodošanas. Mocījās studijās vairākus gadus, bet tagad bez diploma, bez izglītības...visu laiku atliek pabeigšanu.
Arī tie, kuri ir ņēmuši akadēmiskos gadus vairums no maniem paziņām pēc tam nav atsākuši.

Maz laika paliek paša vēlmēm un aktivitātēm

es 5gadus mācoties pilna laika klātienē un strādājot (bakalaurā pusslodzi, maģistrā pilnu slodzi), ļoti daudz no kā atteicos - tāpat no sportošanas, dziedāšanas, izklaidēm, ballītēm, jo bija jāmācās. Protams, tagad esmu nenormāli priecīga, ka studijas tūlīt beigsies un tagad visu varu darīt, bet.. tas ir priekš Tevis. Es teiktu nemet plinti krūmos, cīnies! :)