Iepriekš mums ar draugu bija tie strīdiņi,bet nu-kam negadās?
Attiecības mums jau gadu stabilas un tā. Visi radi domā,ka esam jauks pāris,pašiem arī tā likās. Draugi visi ir pieņēmuši mūs abus,viss it kā forši. Viņa attieksme-brīnišķīga(kad nestrīdamies :D),nakts vidū kaut atskries,ja saukšu. Nav slinks,bet strādīgs puisis,nu kopsummā,diezgan tuvu ideālam.Arī simpātisks un tā.
Tomēr pēdējā laikā jūtu,ka kaut kas nav. Nu nav,vienkārši nav. Varbūt pie vainas tas,ka nesanāk bieži būt kopā? Sajūta,ka nodzisis tas klišķis,tā dzirsktelīte pazzudusi. Jocīgi. No vienas puses,nezinu kā lai atkal iededz to klišķi,jo patīk jau man viņš joprojām,bet..nav tā "fīlinga",pietrūkst kaisles varbūt un tā.
Un galvenais,pārāk bieži manā prātā sāk jaukties bijušais cilvēks,sapņos,ikdienā parādās,un tā stulbā sajūta,kad šķiet,ka ar viņu tu jūti joprojām to dzirksteli,kaut gan šķiroties viņu ienīdi vairāk par visu,bet varbūt tikai tā ir iedoma...
Pat nesaprotu kas notiek. Vai arī man bail saprast....