« iepriekšējā | 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 .. 25 | nākamā »

Ar katru dienu arvien vairāk ienīstu Latviju. Ne zemi, bet valsti.

201

Reģ: 29.05.2013

Šis nebūs kārtējais stāsts par to, ka sliņķi, kuri nevar pacelt savu pakaļu no krēsla un kaut ko darīt lietas labā. Šis būs stāsts par manu ģimeni. Mans tētis ar labu atalgotu darbu + savu biznesu, kopējie ienākumi aptuveni četru ciparu skaitlis. Strādā no rīta līdz vakaram. Veselība smagi pabojāta. Mamma BIJA labi atalgotā darbā - ATLAIDA, samazinot darba vietas, sakarā ar krīzi. Nevarēja nekur atrast darbu, tagad raujas divos darbos, nepārspīlējot no 7 rītā līdz 22 vakarā, ARĪ SVĒTDIENĀS, abi darbi ir neatbilstoši iegūtajiem grādiem, samaksa par diviem darbiem kopā SMIEKLĪGA! Ja tas ir svarīgi, tad nedzīvojam Rīgā. Četri bērni. Es un mans brālis - studenti. Brālim ir haltūras, kur viņš sev nopelna kādu naudiņu, tomēr pārsvarā gan manus, gan mana brāļa izdevumus par īri, ēšanu, transportu sedz vecāki. Nekādas lielās ekstras nav - abi dzīvojam kojās, ēdiens līdzi tik, cik var iedot, īpaši netērējamies, nekādas kabatas naudas drēbēm vai kosmētikai, protams, nav, viss pieticīgi, bet tāpat ikmēneša summa salasās drausmīga. Trešais bērns - vidusskolā. Ceturtais - patstāvīgs, strādājošs, bet arī nepelna daudz, iedod vecākiem ik mēnesi kaut kādu naudu, lai vieglāk. Tagad pa vasaru man, manam brālim, manai māsai (vidusskolniecei) iespēja atrast darbu, jo nav vairs skola. Brālis jau atrada (atkal kaut kāda haltūra), bet man un manai māsai ļoti, ļoti grūti. Kāpēc ienīstu Latviju? Jo mūs izmeta no mājas!!! Pašu celta, iekopts dārzs, tēta sapnis - tā vienkārši izmeta. Parāds NEBIJA liels, kavējāmies termiņos, bet pēdējos mēnešus visus termiņus ievērojām. Protams, tas nav gala verdikts, bet cerība ir niecīga, jo esam jau daudz lietas labā darījuši. Kā lai šādā valstī vispār savelk galus kopā, te par cilvēkiem ņirgājas. Jā, un nevajag teikt, kāpēc cēlāt māju, kāpēc ņēmāt kredītu, neapdomīgie utt. Treknajos gados mūsu ienākumi tiešām biji trekni, bet kas ir tagad... tagad mēs esam pie sasistas siles. Nu nebijām mēs tik ļoti neapdomīgi vai tādi sliņķi, lai rezultāts būtu tāds, kāds ir tagad. Uzskatu, ka valstij ir jāuzņemās daļa vienas. Un ko lai tagad mēs darām? Tik liela ģimene, ar diviem mājdzīvniekiem (lieliem suņiem)? Pretīgi te dzīvot!
P.S. Šī diskusija nav FAKE! Es te piereģistrējos, lai izkliegtu savu sāpi.

29.05.2013 00:29 |

LYS

Reģ: 13.04.2013

Meitene te griezās pēc uzmundrinājuma, a dažas te sāk reķināt viņas ģimenes naudu vai iesaka atbrīvoties no suņiem, ārprāc, "padomdevējas".

Sēne, viss noteikti nokārtosies un nostāsies savās vietās, visiem kādreiz bijuši grūti brīži, Jūs esat liela ģimene, liels atbalsts viens otram, turieties kopā un cīnieties! Pabeigsiet studijas abi ar brāli, sāksiet strādāt, būs daudzreiz vieglāk gan Jums, gan vecākiem.

Viss nokārtosies, galvenais nenolaidiet rokas!

29.05.2013 13:15 |

Danilla

1493

Reģ: 29.01.2009

Meitene te griezās pēc uzmundrinājuma, a dažas te sāk reķināt viņas ģimenes naudu vai iesaka atbrīvoties no suņiem, ārprāc, "padomdevējas".

Arī viens no iemesliem, kāpēc varētu nemīlēt valsti. No malas prieks par konstruktīvajiem ieteikumiem, varbūt daži arī ar skarbu pirmo domu bija pateikti - paši vainīgi, bet tie, kur tikai klaja nosodīšana... nu kā gan citādi šai valstī varētu iet, ja ne s*dīgi, ja pat līdzcilvēki sieviešu atpūtas forumā, kur pagausties/palielīties par visu ko, nevis sastādīt ģimenes specializēto budžetu, gatavas nograuzt?...

Piekrītu, par Cosmo kā sliktu labāko draudzeni :D

29.05.2013 13:21 |

6947

Reģ: 21.10.2010

Čiu !

Izlasiju komentārus līdz 6.lapai..
No vienas puses saprotu autori, jo esmu bijusi līdzīgā situācijā, bet manuprāt, ne mēs vienīgās, bet tiešām liela daļa latvieši ir bijuši šadā ,vai līdzīgā situācijā. Es gan biju vienīgais bērns ģimenē, un gadus 6 atpakaļ, biju totāli izlutināta, dabūju visu, ko gribēju, kaut biju diez gan pieticīga jauniete un neko daudz vecākiem neprasiju, bet tāpat dabūju visu to labāko.
Dzīvojām superlabi, braucām ceļojumos, vecāki vadija tūrisma firmu, taisijāmies celt māju un pēkšņi... krīze. Ātri vien viss sabruka. Firma tika likvidēta,jo cilvēki ceļojumos vairs nebrauca. Arī vecāki izšķīrās un joprojām tiesājas par zemes gabalu ,kas tika iegādāts mājas celšanai un tajā laikā paņemtais kredīts,lai māja būtu tiešām grandioza. Man reizēm skumji paliek, kad aizdomājos, kā mēs tagad dzīvotu, ja viss joprojām būtu labi.
Tā nu tētis aizgāja, uz citu pilsētu,mamma uz ārzemēm, es paliku viena ģimenes dzīvoklī, pēc skolas aizbraucu uz ārzemēm strādāt. Un tad arī pelniju pati sev un pirku katru nedēļu jaunas šmotkas.

Bet atkal no otras puses.. autore saka - ar manu ģimeni notika nelaime .
Tā vēl nav nelaime... tā tiešām nav nelaime, visi ir dzīvi un veseli. Ir tikai jācīnās!
Un jāpriecājās par to,ka tev ir rokas un kājas + tu mācies augstskolā, kas jau ir vaau, ņemot vērā nelaimi.
Saprotu,ka ir grūti tagad tā pērties un ņemties izlutinātam cilvēkam. Man arī bija grūti!
Es neko nenodosu, bet iesaku CĪNĪTIES!!!

29.05.2013 13:30 |

4258

Reģ: 18.06.2012

Par tēmu vairs neko nevēlos rakstīt, bet šo te gan piebildīšu:

Piekrītu, par Cosmo kā sliktu labāko draudzeni

Man gan tā neliekas. Es esmu veidojusi diskusijas, kur žēlojos par to, ka jūtos slikti un esmu saņēmusi gan ļoti labus ieteikumus par laika plānošanu, gan uzmundrinājumus, gan privātas vēstules un esmu ļoti pateicīga par to, ka šeit tiešām atsaucīgi cilvēki ir! Tāpat pati esmu privāti griezusies pie dažām meitenēm atbalstīt un esmu normāli arī atbildējusi uz žēlošanās diskusijām. Viss slēpjas attieksmē, kā jau iepriekš rakstīju. Ja diskusijas izklāsts sākas ar apvainojumiem un provocēšanu, tad skaidrs, ka negatīvā attieksme pavilksies un ir iespējams strīds.

29.05.2013 13:30 |

6947

Reģ: 21.10.2010

Āāā, par jaunajām šmotkām, dzīvojot Latvijā. Ir daudz forši humpalu veikali ;)
Neiedod sunim 1 karbonātes kilogramu, bet nopērc kurpītes vasarai.

29.05.2013 13:32 |

Lizete

374

Reģ: 29.01.2009

Situāciju nekomentēšu, vien novēlēšu autorei veiksmi. Viss noteikti atrisināsies!

Vēlējos vien pateikt, ka nesaprotu meitenes, kuras novīpsnā par darbu, kurā atalgojums ir 250Ls. Es nesaprotu.. kas tur tik pazemojošs vai slikts? Labāk sēdēt bez naudas, nekā pelnīt vismaz kaut ko? Turklāt neuzskatu, ka darbs veikalā lauztu kaulus.

Jā, esmu strādājusi veikalā. Jā, esmu saņēmusi 250Ls mēnesī un, jā, es varēju ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot, protams, ne tuvu atļaujoties visu un tomēr.

29.05.2013 13:33 |

kenya

196

Reģ: 20.10.2012

Vispār traki.. Gan Ances stāsts par savu ģimeni, gan Lienes.. Es arī gribētu tādu apņēmību un gribasspēku, kā te dažām meitenēm.

29.05.2013 13:34 |

kenya

196

Reģ: 20.10.2012

Sēne, gan jau viss nokārtosies, novēlu tev atrast darbu! ;)

29.05.2013 13:37 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Pa lielam te jau viss ir pateikts. Jā, meitenei pienāca grūti laiki, bet ne tik grūti, ka neko nevarētu darīt lietas labā.

Bet gribējās pakomentēt par suņiem. Man gan nelikās komentārs par tikšanu vaļā no suņiem tik briesmīgs. Pat ļoti loģisks. Un nevajag salīdzināt suņus ar brāli, masu vai tēvu! Tas ir absurds!!! Jā, mēs mīlam dzīvniekus, tie ir mūsu ģimenes daļa, bet tie nav un nekad nebūs tikpat līdzvērtīgi kā cilvēks. Ja ģimenē viss ir totālā pakaļā (nu tiešām pakaļā), tad atbrīvoties no diviem lieliem suņiem un divām liekām mutēm būtu liels atvieglojums. Un nav runa par to, lai tos suņus izmestu uz ielas vai piesietu mežā pie koka, nomušītu vai atdotu patversmei (pēdējais variants nav tas trakākais). Labus šķirnes suņus var pārdot vai uzdāvināt tikpat labiem saimniekiem, kuri spēs parūpēties par tiem. Kas tur slikts tadā gadījumā? Tādā veidā pat iespējams kaut ko nopelnīt, lai varētu, piem., kaut kādu parādu nomaksāt. Un nevajag atkal krist galējībā un salīdzināt suņu pārdošanu ar savu bērnu pārdošanu - tas nav tas pats.

Lai gan, normāli, iesākumā vismaz būtu pāriet uz vienkāršāku suņu barību un nebarot ar visu, kas ir tik dārgs un super kvalitatīvs, tajā pat laikā paši nespējot ne apģērbties, ne medikamentus nopirkt. Bet, ja tomēr melnā svītra ģimenē ieilgst un viss kļūst vēl daudzreiz sliktāk - tad bez suņiem būtu vieglāk.

Man pašai ir ļoti, ļoti bēdīga pieredze ar skaistu lielu ģimenes suni. Mums bija tik grūti laiki, ka vairākās dienas varējām neko neēst, nemaz nerunājot par pūkaino milzeni mūsu sētā. Suns no pusbada smagi saslima un mums protams nebija naudas vetārstam ne ārstēšanai, ne iemidzināšanai. Iedomājieties, kas tā bija par sirdsāpēm, kad es nebiju 3 dienas ēdusi un noskatījos pa logu kā mūsu suns guļ uz slapjas zāles rudenī pilnīgi izkāmējis, slims un lēnām nomirst... Es līdz šim brīdim nevaru piedot ne sev, ne mātei, ka mēs neko nespējām darīt lietas labā!!!
Tāpēc sašutums par suņu atdošanu ir naivs. Labāk atdot suņus, kur tiem spēs nodrošināt labākus apstakļus, nevis pašiem mocīties un suņus mocīt (šobrīd autorei nav tik traka situācija, bet ja nu gadīsies...).

29.05.2013 14:40 |

Ewane

1017

Reģ: 29.01.2009

Diskusiju nelasīju, bet raksta autorei labprāt iedotu pa muti.

29.05.2013 14:42 |

Šarlote_

4775

Reģ: 18.03.2012

nelasīju visu, bet tu saki, ka tētim alga četrciparu skaitlis! par ko ienīst valsti??? paskaties, kā citi dzīvo par minimālo un tāpat mīl savu dzimteni!

29.05.2013 14:51 |

Ewane

1017

Reģ: 29.01.2009

Pirms krīzes tirgoju zelta podus! Tagad mans bizness ir izputējis! Stulbā krīze, Latvija, valsts, visi, jūs visi smirdat, man ir tāds un tāds grāds.

Paraksts- Sēne.

29.05.2013 14:58 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

Meitenes jūs vispār lasat diskusiju? Ieraudzīja,ka sencim četrciparu skaitlis alga,bet izlasījāt ka 600ls aiziet kredītā? Tas nozīmē,ka uz 6 cilvēkiem paliek 400ls par kuriem ir jāēd,jāmaksā pārējie rēķini,jāģērbjas,jālej benzīns,jādod nauda bērniem ceļam uz augstskolu utt.
Kauns nav jums?

Ewane vispār ir debīlisma kalngals,ne tikai šajā diskusijā.

29.05.2013 14:59 |

konnca

2186

Reģ: 12.07.2009

Ewane
Tu esi stulba vai izliecies vai varbūt Tev vienkārši šodien slikta diena?

29.05.2013 15:01 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Nazīc, nav 400Ls uz 6 cilvēkiem. Tēvs pelna 1000Ls. Māte pelna 300Ls, vecākais brālis sevi pats uztur un vēl viens brālis piepelnās. Par mājas kredītu jāatdod 600Ls. Nu tad rēķinam...

29.05.2013 15:03 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

Neons ja viņiem ietu tik labi,tad nebūtu tagad šāda situācija,nedomāju,ka kāds speciāli nemaksā kredītsaistība,jo labi zin,ka var palikt uz ielas kastē. Ja nemaldos,tad autore teica,ka mammu atlaida ne?

29.05.2013 15:05 |

Ewane

1017

Reģ: 29.01.2009

Meitenes jūs vispār lasat diskusiju?

Es jau minēju, ka nelasīju. Jau no tēmas pieteikuma viss bija skaidrs.

29.05.2013 15:11 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

Es jau minēju, ka nelasīju. Jau no tēmas pieteikuma viss bija skaidrs.

Ar to arī viss ir pateikts par tevi.

29.05.2013 15:14 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Nē, mammu neatlaida (no darba, kas ir šobrīd). Pirms tam itkā atlaida... Es tikai uzrakstīju tos ciparus, par kuriem pati autore te atzinās. Pārējais jau ir tīrā matemātika.

Un nav īsti skaidra situācija, kāpēc nevarēja nomaksāt kredītu laicīgi savulaik. Un cik tad galu galā liels ir tas parāds, jo nu es stipri apšaubu, ka banka atņemtu māju tikai par to, ka termiņi ir nedaudz nobīdījušies un parāds sastāda dažus simtus Ls (vismaz apmēram tā varēja saprast no autores teksta). Ja parāds tik niecīgs, tad gan jau varēja atrst iespēju kā to nomaksāt... Man māte visu laiku ņem kredītus un visu laiku maksā kā pagadās (nemāk rīkoties ar naudu) un neviens viņai neko nav ne piešuvis, ne draudējis, ne atņēmis.
Bet nevēlos diži iedziļināties autores finansēs, jo tā nav mana darīšana. No malas tas viss neizskatās tik traģiski, kā to uztver autore, bet nu esmu izaugusi daudz skarbākos apstākļos, tāpēc man laikam ir grūti saprast...

29.05.2013 15:14 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

Neons Es pieļauju to,ka vecāki autorei nesaka patieso situāciju par tiem kredītiem,tāpēc iespējams,ka šeit var izklausīties pēc pupu mizām. Arī manam tēvam ir aptuveni tāda pat summa jāatdod par mājas kredītu.

29.05.2013 15:18 |