Ar katru dienu arvien vairāk ienīstu Latviju. Ne zemi, bet valsti.

201

Reģ: 29.05.2013

Šis nebūs kārtējais stāsts par to, ka sliņķi, kuri nevar pacelt savu pakaļu no krēsla un kaut ko darīt lietas labā. Šis būs stāsts par manu ģimeni. Mans tētis ar labu atalgotu darbu + savu biznesu, kopējie ienākumi aptuveni četru ciparu skaitlis. Strādā no rīta līdz vakaram. Veselība smagi pabojāta. Mamma BIJA labi atalgotā darbā - ATLAIDA, samazinot darba vietas, sakarā ar krīzi. Nevarēja nekur atrast darbu, tagad raujas divos darbos, nepārspīlējot no 7 rītā līdz 22 vakarā, ARĪ SVĒTDIENĀS, abi darbi ir neatbilstoši iegūtajiem grādiem, samaksa par diviem darbiem kopā SMIEKLĪGA! Ja tas ir svarīgi, tad nedzīvojam Rīgā. Četri bērni. Es un mans brālis - studenti. Brālim ir haltūras, kur viņš sev nopelna kādu naudiņu, tomēr pārsvarā gan manus, gan mana brāļa izdevumus par īri, ēšanu, transportu sedz vecāki. Nekādas lielās ekstras nav - abi dzīvojam kojās, ēdiens līdzi tik, cik var iedot, īpaši netērējamies, nekādas kabatas naudas drēbēm vai kosmētikai, protams, nav, viss pieticīgi, bet tāpat ikmēneša summa salasās drausmīga. Trešais bērns - vidusskolā. Ceturtais - patstāvīgs, strādājošs, bet arī nepelna daudz, iedod vecākiem ik mēnesi kaut kādu naudu, lai vieglāk. Tagad pa vasaru man, manam brālim, manai māsai (vidusskolniecei) iespēja atrast darbu, jo nav vairs skola. Brālis jau atrada (atkal kaut kāda haltūra), bet man un manai māsai ļoti, ļoti grūti. Kāpēc ienīstu Latviju? Jo mūs izmeta no mājas!!! Pašu celta, iekopts dārzs, tēta sapnis - tā vienkārši izmeta. Parāds NEBIJA liels, kavējāmies termiņos, bet pēdējos mēnešus visus termiņus ievērojām. Protams, tas nav gala verdikts, bet cerība ir niecīga, jo esam jau daudz lietas labā darījuši. Kā lai šādā valstī vispār savelk galus kopā, te par cilvēkiem ņirgājas. Jā, un nevajag teikt, kāpēc cēlāt māju, kāpēc ņēmāt kredītu, neapdomīgie utt. Treknajos gados mūsu ienākumi tiešām biji trekni, bet kas ir tagad... tagad mēs esam pie sasistas siles. Nu nebijām mēs tik ļoti neapdomīgi vai tādi sliņķi, lai rezultāts būtu tāds, kāds ir tagad. Uzskatu, ka valstij ir jāuzņemās daļa vienas. Un ko lai tagad mēs darām? Tik liela ģimene, ar diviem mājdzīvniekiem (lieliem suņiem)? Pretīgi te dzīvot!
P.S. Šī diskusija nav FAKE! Es te piereģistrējos, lai izkliegtu savu sāpi.

0
1

29.05.2013 00:29 |

konnca

2186

Reģ: 12.07.2009

Visas tādas pārgudras, ka slikti metas. Un tā, kas te minēja, ka jāatbrīvojas sākumā no diviem suņiem - nu klausies, super, ieteikums! Ja Tev būtu grūtības, Tu arī sākumā atteiktos no saviem gimenes locekļiem, nu tā tīri atbrīvoties, vadoties pēc vārgākā un nespēcīgākā, respektīvi, "Tu nestrādā, no Tevis labuma nekāda, daudz ēd, nu tad Tevi likvidējam!" Drausmas!

Autorei - veiksmi, veselību un izturību cīnīties līdz galam!

0
0

29.05.2013 11:14 |

.

4258

Reģ: 18.06.2012

Winterra,

Oj, pievakare, tikai nevajag. Salīdzināji savu tēvu ar iepriekšēju lielu pieredzi un studenti, kurai ir 1 vai 2 darba pieredzes.

Es teicu - mans teetis un labs draugs. Otrajam ir 20 ar astiiti.

Vai vari vai nevari atrast darbu - taa ir tikai pasha cilveeka vaina. Jaa, labi darbi, jo iipashi savaa specialitaatee uz ielas nemeetaajaas, par to arii saka, domaajot, ka jaunieshi peec augstskolas nespeej atrast darbu. Tomeer taadi darbi, kas neskaitas paaraak kruti, kaa jau te ieprieksh sauca, ir viegli atrodami. Bet jaa, tas mans draugs gan straadaa savaa jomaa, ilgi mekleeja, bet atrada. Taa kaa taa vaimanaashana, ja tieshaam vajag naudinju, ar ko paliidzeet vecaakiem - ar to domaajot nonjemot savs vismaz paaris vajadziibas no vinju pleciem - (!!! Nevis ka meklee superiigu darba vietu un ierakstu CV) man nav saprotama.

0
0

29.05.2013 11:22 |

priori

6037

Reģ: 10.08.2011

jāatbrīvojas sākumā no diviem suņiem

Tagad es vairs nebrīnos, kāpēc ir tik daudz pamestu dzīvnieku uz ielas, patversmēs. Bērni miskatēs utt.
Cilvēki tak ir viens pretīgs radījums....

0
0

29.05.2013 11:22 |

happy

2982

Reģ: 29.01.2009

priori +

0
0

29.05.2013 11:24 |

LeldePK

2870

Reģ: 20.12.2012

Ancei ļoti precīzi komentāri-piekrītu vairumam no minētā.
Ir grūti saprast man Tevi, autore, lai kā vēlētos. Pati savā dzīvē no pārticības uzņēmēja ģimenē 15 gadu vecumā paliku uz ielas (ģimenes strīdu un apstākļu dēļ) ar kartona kasti uz rokām un 50Ls mēnesī, ar kuriem bija jāizdzīvo Rīgā (ieskaitot dzīvošanu un visu pārējo). Nekad neaizmirsīšu, kā cīnījos par darbu, kā to ieguvu un kā izsitos.. Es uzskatu, ka cilvēks var paveikt ļoti daudz, ja vēlas. Es tavā vietā rautos 2 darbos, ja vajadzētu un vēl mācītos (kaut gan tieši tā es arī darīju). Pārstāj sūdzēties par valsti! Jā, mēs neesam piedzimuši "laimes zemē", tas ir fakts, bet ja esiet izlēmuši šeit dzīvot, te var izsisties, ja smagi strādā un daudz dara.
Caur taviem komentāriem diemžēl ir jūtama pārspīlētība. Vai tu tiešām no savas puses dari visu, kas ir tavos spēkos? Neatbildi man, bet pati sev. Pēc tavās asās reakcijas komentāros, neticu, ka tu ar šādu runāšanu darbu nevari atrast. Komunikācija tev "neklibo".

P.S. Komentāram par to, ka jāatbrīvojas ģimenei no suņiem, es labprāt piešķirtu "Oskaru" par visstulbāko ieteikumu "Cosmo" diskusiju vēsturē:D

0
0

29.05.2013 11:25 |

happy

2982

Reģ: 29.01.2009

Tomeer taadi darbi, kas neskaitas paaraak kruti, kaa jau te ieprieksh sauca, ir viegli atrodami.

darbs par pārdevēju apģērbu veikalā ir kruti? Jo tur arī ir pagrūti tikt.

0
0

29.05.2013 11:25 |

konnca

2186

Reģ: 12.07.2009

_paris visprecīzāk aprakstīja manas domas un viedokli šajā jautājumā

Principā, cosmo ir kā slikta draudzene - tu viņai stāsti kā tev iet, viņa pieliek roku tavai mutei priekšā un saka - bet man sliktāk!

Kaut Ance(nekā personīga) - sāk vienkārši stāstīt savas problēmas, kayra savu dzīvi sataisa par lielāku traģēdiju vai pašas neredziet to? Jūs esiet tādas pašas, tikai jūsu čīkstēšana ir transformējusies atbildēs. Empātija 0, visas psiho, mētājās ar morāles normām, gudriem padomiem kā rīkoties vajadzēja kādreiz u.t.t. Meitenes, ja jums ntos gadus alga būtu 3000ls, ticiet, ka neziniet vai nerīkotos pārsteidzīgi un tobrīd tas šķistu pareizi, ņemt māju kredītā.
Es neaizstāvu autori - arī viņas stāstā ir daudz trūkumui, protams, ka situācija nav katastrofa, bet jūsu atbildes bija skarbas.

0
0

29.05.2013 11:32 |

.

4258

Reģ: 18.06.2012

Angry, iespeejams, mans viedoklis ir kljuudains, nepretendeeju uz zinoshaakaa cilveeka vietu, tikai staastu, ko redzu sev apkaart. Un sev apkaart no pazinjaam redzu to, ka kaadas 4 manas vienaudzes straadaa apgjeerbu veikalos, taapeec neradaas doma, ka tur ir gruuti tikt.

0
0

29.05.2013 11:40 |

lucky_

258

Reģ: 29.01.2009

Pag, ja jau teetis pelna cetrciparu skaitli, tad kur ir probleema? Ja mammu atlaida, var tak pievienoties un kopaa ar teeti taisiit biznesu, vai kaads no beerniem var paliidzeet teetim attiistiit biznesu

0
0

29.05.2013 11:42 |

enigma

236

Reģ: 04.08.2009

Ja tā pacenšas tad pie visām mūsu likstām varētu vainot valsti. Bet valsti veidojam mēs paši ar neapdomīgajiem kredītiem un vēlmi daļu atbildības uzvelt kādam citam.
Pati esmu studente, kura studē dienas nodaļā un strādā 1 darbā katru vakaru, + 2 gabaldarbi, kuri arī aizņem laiku. Kāpēc? Jo mans tēvs smagas avārijas dēļ vairs nekad nevarēs strādāt un māte ir invalīde. Nav studentu dzīves, nav izklaižu, bet dzīve piespiež strādāt, nav šobrīd savādākas izejas. Tas vien, saki "kojas nav ekstra" - tā ir ekstra tikai salīdzinot ar ko? Ar dzīvokli jaunbūvē? Protams kojas nebūs luksus. Un daudzi kojās dzīvo arī studējot maģistru.
Jāsaņemas un jāatrod darbs. Visiem iet smagi katram savā sfērā. Cilvēkiem nodeg mājas, uzbrūk noziedznieki, utt. katru dienu kaut kas notiek, neviens nevēlas zaudēt kaut ko vai kādu, dzīvē tā mēdz notikt, tieši tāpēc ir jāsāk darīt kaut kas lietas labā.

0
0

29.05.2013 11:52 |

Kristya.

313

Reģ: 07.10.2010

Izlasīju dažus komentārus un manas domas pilnīgi sakrīt ar Dionysus.

Situāciju mainīt jau sen par vēlu, taču es uzskatu, ka jebkuram pārim vai ģimanei ir atbilstoši jāveido iekrājumi.
Manai ģimenei laikos, kad visiem gāja labi, t.i. treknajos gados, bija problēmas ar naudu, taču sapratām, ka, lai arī cik mums klātos grūti, vajag krāt santīmu pie santīma un jādomā par nākotni! Arī tad, kad uzkrājumus nebija veidot no kā un dzīvot arī nebija no kā, mēs NEKAD! neapsvērām domu ņemt kredītu, JO NEVAR ZINĀT, KAS NOTIKS ar tevi pēc 5, 10, 20 gadiem!
Uznāca krīzes vilnis, un mums tad arī sākās labie laiki, jo nauda mums bija un pietiekami. Un arī tas, ka tagad nauda mums ir , neliek mums tērēt naudu pa labi, pa kreisi. Vēljoprojām braucam ar opelīti, un tad, kad mēs viņu ņēmām, visi arī noņirdza- kā var tādu mašīnu ņemt, labāk paņemšu kredītu un braukāšu apkārt ar džipu. Tagad arī šie cilvēki saprot, kāpēc tā, bet ir par vēlu!
Cilvēki vienkārši bieži vien neprot naudu izmantot un domā tikai par tagadni.

0
0

29.05.2013 11:55 |

Winterra

8191

Reģ: 01.11.2009

Nu ja, kad ieraksta angry to pašu viedokli, viņai var normāli atbildēt, kad es uzrakstu to, es redz izdomāju zilus brīnumus.

0
0

29.05.2013 11:58 |

Aizspogulija

150

Reģ: 15.05.2013

Laukos nav Rīgas iespēju, toties laukos ir lauku iespējas. Es skolas laikā katru vasaru gāju kaplēt laukus un lasīt pārdošanai mellenes.

0
0

29.05.2013 11:58 |

Algg

133

Reģ: 16.05.2013

Kas tas pa sviestu meitenes?
Pārdot mašīnu, atbrīvoties no suņiem?

Nu pārdotu to mašīnu,situācija jau neuzlabotos,tikai varētu izdzīvot pāris mēnešus uz priekšu. Par suņiem runājot,jūs arī tik vienkārši atbrīvotos no mammas,tēta,brāļa?

Kurā vietā var atrast ar vidusskolas izglītību normālu darbu.? Veikalā pa 250Ls? Nu izsmiekls..

Daudzas piemin frāzi "ir ğimenes dzīvo vēl sliktāk","mana oma padomju gados gāja n tos km līdz veikalam". Jūsu prāt tā i normāla dzīve,cilvēks grib dzīvot,nevis vieenkārši eksistēt.

0
0

29.05.2013 12:19 |

Sēne

201

Reģ: 29.05.2013

Pievakare, es rakstīju, ka ienīstu valsti, ne zemi, tāpēc nevēlos pamest Latviju. Starp citu, pēc kā Tu spried, ka esmu izlutināta? Pēc tā, ka suņiem dodam profesionālo barību? Kā nav kauna mani tā aizkart? Man pat vasaras kurpēm nauda nav! Jau minēju, ka studijas ar darbu nebija iespējams apvienot, nelaužot kaulus un nevelkot ādu pār acīm. Jā, ir tādas studijas, studēju loģistiku. Tāpat uzskatu, ka tas nav normāli, ja mana mamma raujas no rīta līdz vakaram, bet saņem izsmieklu, nevis algu. Domāju, ka Tev arī būtu tādas sajūtas, ja Tavā ģimenē tāda situācija būtu. Tāpat gan jauniešiem, gan pusmūžā esošiem cilvēkiem (virs 50) IR grūti atrast darbu. Kas pie tā ir vainīgs, ja ne valsts? Protams, visas problēmas nevar nogrūzt uz valsti, bet es uzskatu, ka mana ģimene ir darījusi un dara pietiekami, lai rezultās NEBŪTU tāds, kāds tas ir pašlaik. Mans tētis arī nav pārcilvēks. Tas viss uz tēta veselību atstājis pamatīgas sekas. Jā, tām, kurām patika skaitīt katru santīmu, zāles arī variet ierēķināt. Man Jūsu "pacel pakaļu" neko neizsaka. Tā ir reālā situācija, darba manā pilsētā nav! PALDIES TĀM, KAS MANI SAPROT UN ATBALSTA. Man tiešām ir labi apzināties, ka nejūtos tā vienīgā.

0
0

29.05.2013 12:20 |

Sēne

201

Reģ: 29.05.2013

P.S. Runājot par tām mašīnām, neuzskatu, ka tā ir ekstra. Vismaz ne manai ģimenei, jo mans tētis lielāko dienas daļu pavada braukājot (darba specifika), tāpat sabiedriskie transporti kursē reti, ne tā, kā Rīgā. Mums ir viens ģimenes mašīna, otra ir darba mašīna, smagā mašīna, nevis izpriecu autiņš, ar matētu virsmu un zelta diskiem.

0
0

29.05.2013 12:51 |

Sēne

201

Reģ: 29.05.2013

P.S.S. Mana ģimene domā par nākotni. Mūsu ģimenē aug 4 bērni, kuriem ir iegūta vai vismaz ir procesā uz augstāko izglītību, liels mantojums, kas sedz vairāk par pusi mājas pilno vērtību (tas tika iesniegts tiesā, bet neveiksmīgi)! Situācija ir tāda, kāda tā ir. Man ir rūgtums par to, jo, kā jau teicu, neuzskatu, ka mēs to esam pelnījuši, bet vēl nekas nav zaudēts... ceru.

0
0

29.05.2013 12:55 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

Ak dievs...kauns palika par dažiem komentāriem šeit,it īpaši par platinum!

0
0

29.05.2013 12:56 |

ērzelis

8187

Reģ: 27.12.2009

Nu,nu, kas tad tā ir par pilsētu,kur tu studē un nav darbvietu?
Pati nedzīvoju Rīgā un ja darbu vajag un grib atrast, tad arī atrod.
Reāli, uz cik vietām tu esi sūtījusi savu cv vai gājusi personīgi iesniegt, cik???

0
0

29.05.2013 13:01 |

Elisa_Cc

837

Reģ: 22.05.2012

Vēlu Tev veiksmi, cerams, ka viss atrisināsies. Vienkārši zinu kāda ir sajūta, ja atskārt, ka nu tad, atrodamies pie nolādēti sasistas siles. :)

Arī manai ģimenei bija līdzīgi, omei bija savs piena bizness, bet pēc krīzes viss bankrotēja, arī bijām spiesti no daudz kā atteikties, šobrīd mūsu visu mēneša algas kopā nesastāda vairāk par 500ls, izdzīvot nav viegli, jo katrs strādājam pa minimālo. Arī mums ir dzīvnieks,- kaķītis, ap 20 gadus vecs, viņam arī vajadzīgas zāles, bet mums pratā neienāk no viņa atbrīvoties,izmest uz ielas vai iemidzināt, un tāpat mēs nevarētu ekonomēt uz kaķa veselību, jo gluži vienkārši mēs neesam Tādi cilvēki.

Turies. :)

0
0

29.05.2013 13:05 |

Pievieno savu komentāru

Dieviete sarunas

Aptauja

Lietotāji online (2)