Atkal par bērniem..

Un par "agrāk un tagad" - iespējams, ka agrrāk arī notika dažādas nezēlestības, taču cilvēki gluži vienkārši par to neuzzināja!

+++

Lana, kaut kā šķērmi palika lasot tavu viedo viedokli...

Bērnus neražo, tos rada. Pārsvarā tos mīl un audzina, pārsvarā tos gaida un grib. Tas, ka TU uzskati, ka tos ražo un vispār pēdējie tavi komentāri liek man cerēt, ka tev pašai bērnu vismaz tikmēr, kamēr sadi domāsi, nav un nebūs....

Bērni ir bijuši nezēlīgi visos laikos. Mamma reiz stāstīja līdzīgu atgadījumu kā Jelgavas skolā, kas noticis viņas pamatskolā, kad viņa tur mācījās. Tikai toreiz tas bija skolotājs, kas to darīja. Toreiz neviens par to neziņoja. Toreiz puisis palika impotents uz dzīvi, jo sporta skolotājs atļāvas viņam likt klases biedru priekšā novilkt sporta bikses un apakšbiksēs skraidīt pa posta laukumu. Un toreiz skolotjs viņam iespēra ar kāju pa mantību, jo viņš neskrēja pietiekami ātri...

Musdienām ir kāda laba iezīme. Par šiem notikumiem, kas nav regulāri, kas nav norma, sāk runat. Raksta prese, to apspriež internetā. Kapec tas ir labi? Jo tas ir kauns tiem, kas to ir nodarījuši. Tas vieš bailas (cerams) tiem, kas to dara ikdienā. Pat mūsu bērņībā tādas lietas netika celtas gaisā. Tagad tas notiek.

Bez tam, ticiet man, tie huligānu uzbrukumi ir stipri retāki kā kādreiz. Tagad katram skolēnam ir zināmas savas tiesības un viņi prot to likt lietā. Katram ir mobilais, no kā piezvanīt policijai. Ir vecāki, kam pateikt. Vienkārši cilvēki palikuši kaut kādi pārjūtīgi un katru atsevišķu notikumu uztver kā pasaules galu.

Tāpēc nevajag rakstīt muļķības par to, ka bērnus nevar pasaulē laist. Bērnus pasaulē laida mēra laikā, laida bada laikā, kara laikā... Un tiešām - domājiet, ka mēs dzīvojam sliktāk kā mēra/kara/bada laikā?

Interesanti tas, ka tā puisīša mamma, kur piekāva, saka, ka bērns esot ļoti hiperaktīvs.
Un nepiekritīšu, ka tā nu tas ir bijis visos laikos. Nu nebija tā gan. Ja arī kāds tā izdarīja, tad tik sodīts momentā, ne kā tagad, redz, tas ir bērns.

Ance, man ir 2 bērni. Vai tāpēc, ka vēlos pasauli, kurā cilvēki apzinās savu īsteno, dievišķo būtību, kurā cilvēki vairāk jūt nekā saprot, ka mēs visi esam vienots dzīvības princips, liek Tev cerēt, ka man nebūs bērni? Nu nu...Tev liekas norma, ka bērni ir nežēlīgi, jo tā redz bijis visos laikos? Sūdīgos laikos dzīvojam. Tu to sauc par pārjūtību....bet es to saucu par egoismu - dzemdēt tapēc, ka man gribas. Dzemdēt tāpēc, ka tā gadījās. Tada dzemdēšana ir ražošana. Jā, bērni tiek radīti, bet ne jau cilvēks to dara.

Vai visu mūžu tāpēc bailēs dzīvosi un bērnu nebūs, jo izlasīji inetā rakstu? Ak jel.

lana - kurš tad rada bērnus, ja ne cilvēks? Allāhs?

_paris - nezinu:)

Lana, atvaino, tiešām negribas ar tevi iesaistīties diskusijā par šo tēmu. Ceru pati sa[ratīsi, ka kaut kas tavā teorijā neštimmē kopā.

Tādēļ katram jācenšas laist pasaulē tik bērnu, cik ir spējīgi izaudzināt par normāliem cilvēkiem un maksimāli aizstāvēt no negatīvā, kas notiek apkārt. Protams, nekad visu nevar izplānot un paredzēt, bet ir JĀCENŠAS pašiem radīt bērnam labvēlīgu vidi un mācīt viņu nekļūt par upuri vai varmāku.
Tas tomēr ir milzīgs darbs un atbildība.

Protams, nekad visu nevar izplānot un paredzēt, bet ir JĀCENŠAS pašiem radīt bērnam labvēlīgu vidi

Tas ir tas pats, kas ar auto vadīšanu. Tu vari būt labākais auto vadītajs, bet nav nekādas garantoijas, ka cita dēļ neiekļūsi avārijā. Tomēr, jo labāks vadītājs tu esi, jo lielāka tev ir iespēja avārijas situācijā neapskādet savu braucamo. Tāpat - jo labāks tēvs/māte tu būsi savam bērnam, jo lielāka tev ir iespēja sava bērna bērnību neizbojāt ar milzīgie satricinājumiem.

Es gribu bērniņu, bet zinu, ka būšu stingra mamma. Pārmērīga lutināšana manā audzināšanā kategoriski nebūs pieļaujama. Vēlos bērniņam iemācīt vērtības, pastāvību, cieņu pret līdzcilvēkiem. Mani audzināja ļoti stingri vecvecāki un šobrīd pārliecinos, ka tas bija tā vērts.

Sliecos piekrist lanai.

Ance, tu visus tekstus par māmiņām un bērnu radīšanu uztver pārāk personiski. Nu nav visas māmiņas tādas kā tu, ir tādas, kas nevis rada un mīl, bet ražo un pamet novārtā. Diemžēl, tādu ir ļoti daudz un ražo viņas ļoti ātri.
Vienmēr atceros ģimeni (ja to tā var nosaukt), kas dzīvoja laukos, mūsu ciemā. Sieviete jau trešajā paaudzē ciema ielene, piedzemdējusi 3 bērnus. Tā viņi tur kā Mauglīši mūžīgi netīri un pliki skraidīja pa pagalmu. Ēda to, ko māte vienu reizi mēnesī atnesa vai citi ciema iedzīvotāji aiz žēluma iedeva, ne dārziņā gāja, ne īsti runāt mācēja. Un tādu kļūst aizvien vairāk. Mana krustmāte strādā Glābiet bērnus organizācijā un braukā pa ģimenēm kontrolēt, kā bērni tur dzīvo - mati kustās uz galvas, redzot un dzirdot, kas notiek. Un tos bērnus nerada un nemīl, viņus piedzemdē un palaiž pasaulē, lai aug kā pagadās. Lieki piebilst, ka nekas labs no tādiem neizaug.

Libra, iespējams, tev taisnība par to uztveršanu personīgi. Bet šoreiz Lanai oponēju ne tādēļ, ka uztvertu to kā personisku apvainojumu. Lana rakstīja, ka bērnus RADA augstaki spēki. Tadā gadījumā jājautā - vai tad augstāki spēki vada tikai ne-idiotu bērnus?

Tas, ko es šeit personīgi uztveru ir nevis pati situācija ar bērniem, bet gan mūžīgā cilvēku šķirošana labajos un sliktajos. Es, lūk, labā - māte-neidiote, pārējie idioti, bērni norakstāmi. Arī tādiem bērniem ir tiėsības dzīvot, lai kas no viņiem izaugtu.

Dzirdu pēdējā laikā, ka ļoti bieži notiek tādas situācijas, kaut vai tas pats youtube, tur ir tik daudz video, kur vesels bars sit vājāko!
Bērni ir ļoti nežēlīgi, un diemžēl, ar to gandrīz nav iespējams labot, bēdīgi!!!!
Audzināt ģimenē, pieskatīt skolotājām, tas nav variants, ja bērns gribēs kādu piekaut, ņems pa kluso un piekaus, neviens nenoskatīsies...Un nevajag aizmirst, ka ne tikai ģimene audzina, audzina arī kolektīvs, un cilvēki, kas atrodas apkārt....Tā ti tiešām ir kaut kāda bezizeja, kaut kas ir jādomā, bet kā jau meitenes minēja, vardarbība ir bijusi vienmēr un manuprāt būs arī turpmāk!

Ance, tā būtu pārāk gara saruna, bet šī diskusija, es domāju, šoreiz nav vajadzīga nevienai no mums. Princips, kā caur sievietes dzemdi piedzimst bērns, protams, ir vienaldzīgs pret to, vai tā ir idiote vai svētā. Bet tas, kāds bērns tiek izveidots, un par ko viņš tiks izveidots, gan ļoti lielā mērā ir atkarīgs no veselas virknes faktoru.

Es gribu bērniņu, bet zinu, ka būšu stingra mamma. Pārmērīga lutināšana manā audzināšanā kategoriski nebūs pieļaujama. Vēlos bērniņam iemācīt vērtības, pastāvību, cieņu pret līdzcilvēkiem. Mani audzināja ļoti stingri vecvecāki un šobrīd pārliecinos, ka tas bija tā vērts.

Pārāk stingra audzināšana, manuprāt, ne pie kā laba nenoved. Es arī esmu stingrā garā audzināta, un tai pat laikā man nekas netrūka. Es nedrīkstēju iet uz dzimšanas dienas ballītēm pie klasesbiedriem, tikai uz draudzenes, uz disenēm tikpat kā negāju.Ja man teica, ka nedrīkst iet, es negāju.(tagad man tas pats, ja es saku nē, tad tas nozīmē nē, un garākās diskusijās neielaižos) Es biju pakļāvīgs bērns, kas tagad pieaugušai nemaz nav raksturīgi :D Mamma man nebija draudzene vai padomdevēja, bet vienkārši mamma, laba mamma. Tā kā es pati par sevi biju mierīga, tad īpaši nelauzos nekur laukā tusēt, pamēģināt pīpēt(to es izdarīju 20 gados) un citas lietas, kas spurainajā pusaudžu vecumā ierasts.Bet reizēm domāju, ja man raksturs būtu bijis spuraināks , nepakļāvīgāks, tad nezinu kā tā stingrā audzināšana būtu izvērtusies. Ne visus bērnus var stingri audzināt.
Tāpēc mans secinājums ir- vienozīmīgi nevar teikt,es savu bērnu audzināšu tā un tā. Tas ir atkarīgs no bērna rakstura, temperamenta, sociālās vides, draugiem un, protams, tīņu vecuma izpausmēm. Nekas slikts nebūtu noticis, ja mamma mani būtu palaidusi uz kādu ballīti vai diseni, jo es tiesām biju saprātīga priekš sava vecuma.
Un ja arī nebūtu tik stngri audzināta manas pirmās attiecības nebūtu 16 gados, bet iespējams daudz vēlāk. :)
Bet es neko nenožēloju, vienkārši dalos savās pārdomās un viedoklī.

Lai es tā domātu kad plānoju ģimeni un bērnus. Šobrīd abi bērni iet skolā un protams sanāk uztraukties un domāt par viņiem.
Neviens nevar sevi 100% pasargāt sevi no nelaimes gadījumiem vai nāves. Esmu redzējis avārijas kad visa ģimene iet bojā. Kāds idiots var izskriet uz ielas un nāvīgi sadurt jebkuru. Vai skolnieks atnāk uz skolu ar šaujamo un apšauj pus klasi.
Tāda ir dzīve, jādzīvo un jācer ka viss būs labi.

bernam jaiemaca par sevi pastavet!

Ziniet, lasu un nevaru nomierināties! Esmu šeit nokristīts par padumju un nedaudz tērētu savas nestandarta dzīves uztveres dēļ, tā kā jums visām tūlīt būs vēl viena iespēja pārliecināties, ka Melns vieta ir ne uz brīvām kājām, bet tomēr ...
Jūs šausmināties par to, ka ciema ielenes un pārējais kontingents ir saražojis bērnu baru, kurš jums traucē dzīvot un justies labi? Nu, tad kā jums pašām trūkst, salīdzinot ar visiem tiem padibenēm, lai arī jums būtu pa 4 bērniem (kā - man)? Iznāk tā, ka nenormālie bez naudas un ar visādām problēmām var piedzemdēt, bet jūs ar naudu, izglītībām, darbu - nevarat? Kas par lietu?
Otrais. Neliels stāsts aptuveni par bērnu drošības tēmu. Kas prot domāt abstrakti, - sapratīs.
Gadus 20 atpakaļ debesīs virs Šveices (?) sadūrās divas lidmašīnas. Ja nemaldos - DHL kravas lidmašīna un pasažieru lidmašīna, kura veda bērnu grupu no Krievijas kopā ar vecākiem uz atpūtu (?) kaut kur Eiropā. Skaidrs, ka visi gāja bojā. Notika izmeklēšana un tiesa. Tika notiesāts aviodispečeris, kurš pie notikušā nolaidības dēļ bija vainīgs, bet notiesāts tika ārkārtīgi maigi (tipa - ar domu, ka Krievijā dzīvo tikai tādi puscilvēki, kuru dzīvības nav tā vērtas, lai par tām bargi tiesātu EIROPIETI). Kad nu zēns šo savu simbolisko cietumsodu bija izcietis, kādā dienā pie viņa namdurvīm pieklauvēja vīrietis no Dagestānas, kurš tajā aviokatastrofā bija zaudējis sievu un divus (?) bērnus. Nošāva vai nodūra to aviodispečeri. Nosēdēja Eiropas cietumā kādus piecus (?) gadus un, atgriežoties Krievijā, tika sagaidīts kā varonis.
Morāle? Ja katrs biezais, mazu zēnu vai meiteņu mīļotājs, mazgadīgais huligāns un viņa bagātie vecāki un citi, kuri iedomājas, ka viņi var nesodīti darīt visu, kas vien ienāk prātā, vismaz pieļaus domu, ka arī pie viņu durvīm var piekrauvēt tā nabadzīgā un neaizsargātā bērna vecāks, kuram viņi ir darījuši/dara pāri, viņi 100 reizes padomās, pirms kaut ko tādu pasākt.
Skan mežonīgi, es zinu, bet mani sīči zina, ka, ja, piemēram, manai meitai pirkstu piedurs kāds izvarotājs vai cits kroplis, - es sēdēšu kaut visu atlikušo dzīvi, bet viņš - dzīvs un smaidīgs nu noteikti pēc tā pa pasauli nestaigās.

Melns, nezinu, kurš tevi te ir nokristījis par padumju un tērētu (ja nu vienīgi kādas mazgadīgās, kuras no dzīves maz ko jēdz), bet tavas domas, pārdomas un pieredzi es vienmēr lasu ar interesi un pa lielam piekrītu. Protams, šis tas tev ir tāds paskarbs un parupjš, bet tu tak esi vīrietis, tas viss piederās pie lietas un piestāv tev.

Sorry, zinu, ka nav gluži par tēmu! Lai piedod man autore! :D