bērns uz galvas

Mana pieredze... sišana nepalīdz, tāpat vārtās... :D :D :D

Neņemt līdz uz veikalu. Atrisināsies daudz problēmu.

Mamma stāstīja - veikalā nokritu un auroju tieši vienu reizi. Viņa pagāja man garām un, izlikdamās, ka viss kārtībā, gāja tālāk veikt pirkumus. Pēc 2 minūtēm es skrēju viņai pakaļ "Mammmuuuu, pagaidi!".

Vairākas ļoti foršu un mierīgu bērnu māmiņas man ir stāstījušas, ka viss ir samērā vienkārši - ja bērns bļauj, jāļauj viņam to darīt. Izbļausies un nomierināsies. Pēc pāris reizēm sapratīs, ka ar to neko nevar panākt.

ar autobusu nebraukt, neiet ciemos, nekādi pasākumi...:DLAbi, tā arī darīšu.

Piekrītu Librai - ja bērns bļauj, acīmredzot viņam gribas pabļaut. Ja viņš kaut ko met zemē un gaida, ka pacelsi, lai atkal nomestu zemē - lai turpina sēdēt bez. Un tā tālāk, un tā joprojām. Bērni izlaižas brīdī, kad saprot, ka ar savu rīcību var kontrolēt vecākus.

ar autobusu nebraukt, neiet ciemos, nekādi pasākumi...LAbi, tā arī darīšu.

haha :D bērnu skapī, kamēr pati neesi mājās :D

Mani vienmēr ir baidījis tas, ka man bērns vnk nokritīs veikala vidū un saks histēriski bļaut, ka nepērku viņam konču..fuu.. pilnīgi tirpas noskrien :D

Manuprāt, vislabākais veids ir ignorēšana. Tā atstāj lielaku iespaidu nekā bļaušana un sišana. Mazais redz: "ahā, mamma streso, viņai nepatīk, ka tā daru. Nu tad papsihošu vēl, viņai apniks un rezultātā es būšu guvis virsroku". Bet, ja māmiņa pieņem lēmumu ignorēt, tad mazais redz, ka šitais neies cauri un ātri vien apjēgs, ka nav jēgas asarām, bļaušanai.

Mana pieredze... sišana nepalīdz, tāpat vārtās... :D:D:D

Roxy, tu padevies?:D

Libra

Piekrītu!!

Es arī savējam parasti, kad sāk veikalā čīkstēt, pasaku "čau' un dodos tālāk prom...

Arī par izbļaušanos ir precīzi.. ir jāļauj.. bērni neprot izlādēt enerģiju... nesaprot savas izjūtas... ja izaurojas paliek par enģelīšiem, jo tikuši vaļā no liekās enerģijas...

A no kāda vecuma sākt to audzināšanu?
Manējam tūlīt 6. mēneši.:D

Mi amor

nē veikala krišanu gar zemi un bļaušanu tā nerisinu, bet mājās, ja ietiepjas par kaut ko un sāk ārdīties mājās.. tad ir dabūjis arī pa dupsi... bet tas nepalīdz.. tikai es izlādēju savas emocijas sanāk... tāpēc nav jēgas..

Mamma stāstīja - veikalā nokritu un auroju tieši vienu reizi. Viņa pagāja man garām un, izlikdamās, ka viss kārtībā, gāja tālāk veikt pirkumus. Pēc 2 minūtēm es skrēju viņai pakaļ "Mammmuuuu, pagaidi!".

Es arī vienreiz šo esot pamēģinājusi.

Roxy.
Varbūt vajadzēja no sākuma jau pareizi audzināt? Kā nelīdz, nesaprotu kas tev par bērnu, ja krīt apkārt? Tas nav normāli.
Runāt vajag un skaidrot bērnam, nevis piekāpties tikai tāpēc lai nebūtu tracis utml. Tad, iespējams, be uzšaušanas pa pakaļu arī iztiksi. Bet pēc savas pieredzes saku, ka tas pat ir veselīgi:)

Roxy, ko tu dati, kad sīkais sāk veikalā celt traci?

Mi Amor, es domāju, ka katram bērniņam tas ir individuāli. Bet cik novērots savi niķi un stiķi parādās 6-9 mēnešos. Tomēr lielāko ties, tas notiek, kad bērniņš jau sāk staigāt. Daudz kam var piekļūt klāt un tad tik grib visur līst un visur bāzties, darī tieši to ko nedrīkst un tad arī ir jāsāk tas audzināšanas process.

Mi amor

Man šķiet līdz 3-4 gadiem nav jēgas neko audzināt.. vien savu enerģiju un spēkus patērēt bezjēdzīgi sanāk.. bērna prātiņš neuztver audzināšanu....

audzināt var sākt tad, kad bērnu var paņemt klēpī.. izrunāt visas lietas un tu redzi, ka viņš klaušas un tiešām saprot... nu pēc 3 gadiem .. vairāk uz 4 gadu pusi...

Ojj, nē, Roxy, 3-4 gadi jau ir stipri par vēlu...

Man šķiet līdz 3-4 gadiem nav jēgas neko audzināt..

Šajā vecumā jau būs par vēlu, jo apmēram ap 5 gadiem cilvēciņa raksturs, attieksme un tādas lietas jau ir praktiski izveidojušās. Jāaudzina no pirmajiem niķiem, no pirmajiem soļiem.

Bērnam visu jāsāk stāstīt jau tad, kad viņš vēl nemāk atbildēt. Sorry, bet 4 gadi ir daudz par vēlu. Tas tā.

Mani notracinātu bļaušana publiskā vietā, es laikam svērtos par labu idejai neņemt vienmēr sīci uz veikalu, ja ir tāda iespēja, protams.