_paris - nepārdzīvo, nevajag. Ja saki, ka jaunā draudzene atstumj pati savu dēlu, tad nav jābrīnās, ka arī Tevi nevēlas tuvumā. Viņiem ir kopīga meita un šķiet viņa vēlas, lai viņa būtu ģimenē prioritāte. Iespējams, tās ir bailes pieļaut tādas pašas kļūdas kā audzinot dēlu - ja reiz saki, ka viņš ir smags gadījums.
Iesaku nepadoties un par spīti visam atbalstīt tēti. Meklē kontaktu ar viņa otru meitu. Varbūt, jaunā sieva atmaigs redzot, ka centieni tevi atstumt nevainagojas panākumiem. Labākā pieeja šādās situācijās, domāju ir nosvērta pieauguša cilvēka attieksme. Un, ja arī kādreiz pie galda sēžot tev liekas, ka viņa tevi aizvaino, nebaidies atklāti viņai pajautāt kāds tam ir pamatojums. Neceļot traci, bet norādot uz to, ka viņai pār tavām attiecībām ar tēvu un pusmāsu nav teikšanas.
Ir cilvēki ar kuriem nesadzīvos pat paši labsirdīgākie, bet tas visbiežāk ir tādēļ, ka arī tiem problēmu cēlājiem ir greizsirdība un bailes pazaudēt to, kas viņiem dzīvē dots no jauna.