Man arī ir ļoti saspringtas attiecības ar tēva jauno draudzeni,nu jau būs gads kopš viņi ir kopā,bet pirms tam ir bijušas vēl kādas piecas,kopā pa kādiem 4 gadiem,tās visas likās feinas,bet ar šo ir vispār ārprāts un tieši tēvam uz viņu ir aizgājis ciet,bet mēs neesam atradušas kopīgu valodu,jo mūsu mājas,kurās kādreiz dzīvoja mūsu ģimene,kamēr mamma ar tēti nebija izšķīrušies,viņa uzskata par savējām(Tas mani dikti kaitina,jo vienmēr ir bijis,kad tās ir mūsu mājas un droši tur vienmēr varu atgriezties ja gadījumā dzīvē kas iznāk ne tā),un liek man justies tur ,kā ciemiņam...Es pēc dabas esmu ļoti spītīga un dusmās parasti,pasaku to ko itkā nevajadzētu,tad arī pēdējo reizi,kad šī man sāka kaut ko braukt virsū pateicu "Tu neesi ne pirmā,ne pēdējā tēva draudzene,un pie mums mājās,lai vai kā tu paliksi tikai ciemiņš,nevis es" Varbūt pārāk egoistiski,bet tajā brīdī tik ļoti sirniņa sāpēja,a ko tēvs??? Tagad es esmu tā sliktā,kas izprovicē viņa mīlu..un mums diemžēl attiecības paliek ar vien sliktākas..
Ai izstāstot to visu palika,maz liet vieglāk..ja nē tik sāpīgi,jo tēvs mani vienmēr ir ļoti mīlējis,un nav tā bijis,kad kāda sieviete viņam paliek svarīgāka par mums ar brāli..:(
13796
