Labvakar!
Dienas nožēlojamais secinājums - līdz atbraukšanai uz Latviju, dzīvoju Cosmo. :| Šī nedēļa bijusi tik notikumiem bagāta, ka organismam trūkst vismaz viena ierastā
vārtīšanās pa gultu diena.
Šodien izmēģināju bikram jogu, maksimāla cīņa ar sevi un organismam ar prātu. Gribās izdarīt visu, izturēt, bet karstums uzsit reiboni, nelabumu un elpas trūkumu. Būs krietni jāsaņemas pirms nākamās nodarbības, jo tomēr nav tās endorfīnu lavīna un muskuļu vieglums, kā pēc laba trenažieru zāles apmeklējuma.
Pēcpusdienā sanāca vārdu apmaiņa ar kādu latviešu pensijas vecuma kundzīti. Vedu suni pastaigā, ejam pa ietvi gar kādu 5stāveni, suns pa zāli pie mājas. Pienāk pie loga kundzīte ar kaķi un sākās (citēju) -
Vācies projām, šis ir privātīpašums! Jūs noplēsāt, aizsviedāt pa gaisu zīmi! Vācies prom, mērkaķi! Vazājieties visi te kā suņi, vācies prom mērkaķi!
Uz maniem iebildumiem, ka nekur nav privātīpašuma zīmes, neko neesmu plēsusi, oficiāla zīme, ja neskaita saimniecības preču veikalā pirktu plastmasas zīmi pie 1 koka,nekad nav bijusi. Uz manu ieteikumu pievaldīt mēli un prasties pieklājību, šī atcirta, ka esmu par jaunu, lai vispār runātu. Nu neko, pateicu viņai, ka ,kā pēc viņas var redzēt, gudrība ar vecumu diemžēl nenāk. :)
Šī jau 2. ome 3 dienu laikā, kura iedomājas uzstādīt savus likumus, un tik rupjas, tpfū! Knapi noturējos atpakaļ neiet pa to pašu ceļu.