Labrīt, tā kā manos matos vēl dienu keratīna dēļ nedrīkst būt ūdens, ļoti ceru, ka nelīs, jo šaubos, ka šonedēļ vēl pie taisnotāja tikšu. Ja godīgi, tad vilšanos sagādāja, jo biju gaidījusi ko vairāk. Šodien būtu daudz laika jāpavada ārā, ja vien manā drēbju skapī būtu arī kas silts, tikai vasaras kleitas palikušas, tā nu mēģinu saņemties apzinātai salšanai.
Un vēl man vienas puķes grib dzīvot atkal Rimi. Draugam palūdzu zemi atnest, šis atnesa puķes podiņā, sakot, ka zemē kaut kas aizķēries. Tā nu tiku pie vēl viena ziedpodiņa, lai gan man vēl aizvien nav zemes. Un tās puķes neko negrib. Iznesu saulē, sāk nolaist ziediņus, aiznesu ēnā, arī slikti, rrr...es palaistīju, pamēsloju, apčubināju, bet tik un tā nīkuļo, tā nu būs jānes uz Rimi, ja jaut tur viņām dzīve šķiet labāka.
quest, tas ir normāli.